Aprīļa numurs, 30.04.2017.

[Bubuļu Kambaris]

REDAKTORES SLEJA
_______________________________________________

Pavisam noteikti, redzot sauli biežāk un manot, kā caur zemes tumšo virsmu spraucas sīki ziedu un augu asniņi, skolēni burtiski var sajust vasaru lūkojamies pāri plecam. Līdz brīvlaikam gan palicis pāris stundu, ko pavadīt bibliotēkā, un pāris nokārtojami eksāmeni, bet “Bubuļu Kambaris” iesaka nepārpūlēties, jo, kā labi zināms, kas par daudz, tas par skādi.

Atpūtas brīžos varēsiet noskaidrot, ko pavasarī iecerējuši darīt citi cūkkārpieši, turpināt tuvāk iepazīt profesorus, uzzināt par ekoloģiskiem jautājumiem, kā arī daudz ko citu. Varam garantēt, ka “Bubuļu Kambaris” būs lieliska nodarbe tiem brīžiem, kad šķitīs, ka iekrāto darbu kalns kādu draud piespiest pie zemes. Baudiet sauli, atcerieties par to, ka pavasaris ir īstais laiks, lai padomātu par to, kā dzīvot zaļāk, un ļaujiet pavasarim ik pa laikam ienākt ne tikai aiz loga, bet arī prātā!

Laimīgu pēdējo mācību mēnesi vēlot,
BK redaktore

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

PASĀKUMU KALENDĀRS:
1. maijs — 1. jūnijs
___________________________________________________

6. maijs: nakts bibliotēkā
20.00 | Bibliotēka
Par eksāmenu tuvumu liecina tas, ka aizvien biežāk redzam skolasbiedrus iegrimušus starp grāmatu lapām. No pulkstens astoņiem vakarā, līdz pat diviem naktī bibliotēkā tiek gaidīti gan tie, kuri vēlas piedalīties klusās viktorīnās par grāmatām, gan arī klusi nolīst kaktiņā, lai lūgtos zinību dievus eksāmenu priekšvakarā.

7. maijs: teātra pulciņa uzvedums
15.00 | Lielā zāle
Par pavasara tēmu, ar zināmu pārsteigumu, mūs sagaidīs skolas teātra uzvedums pulciņa vadītājas Margaretas Regetas vadībā.

11. maijs: beigu sākums
23.59 | Cūkkārpā
11. maijs ir diena, līdz kurai (ieskaitot) jābūt izliktām atzīmēm piektā un septītā kursa audzēkņiem. Lai kā mums to negribētos atgādināt, bet tas ir pēdējais laiks, kad jums jābūt nokārtotiem visiem parādiem, lai jūs pielaistu SLIMu vai SĒRGu kārtošanai. Mēs, “Bubuļu Kambara” redakcijā vēlam izturību visiem tiem, kuriem priekšā ir Burvestību Ministrijas pārbaudes darbu kārtošana.

13. maijs: Cūkmiestiņa apmeklējums
13.00 | Pulcēšanās pie skolas galvenās ieejas
Cūkmiestiņa apmeklējums ir viens no svarīgākajiem notikumiem Cūkkārpā. Šajā sestdienā notiks pēdējais braucieniem šajaā mācību gadā netālo ciematu. Pēc pusdienām visi interesenti tiks gaidīti pie skolas galvenās ieejas, lai ar karietēm dotos uz Cūkmiestiņu, kur iespējams ikvienam atrast nostūrīti, kas sirdij tuvāks - kāds saldumu veikaliņš vai varbūt kajefnīca, kur varētu pamalkot īpaši gardu karsto šokolādi un uzmundrināt sevi atlikušajām nedēļām skolā.

20. un 21. maijs: dabas pētniecības ekskursija
09.00 | Pulcēšanās pie skolas galvenās ieejas
Sestdien un svētdien notiks dabas dabas pētniecības ekskursijas. Pirmie, sestdienā ceļā dosies jaunākie audzēkņi no pirmā, līdz trešajam kursam, bet svētdien vecākie audzēkņi. Kopā ar studentiem no Britu Maģiskās Dzīvās Dabas institūta dosimies pa Cūkkārpas tuvāko apkārtni. Sākums plkst. 9:00, atgriešanās 18:00; pusdienas brīvā dabā, pārgājiena jaukumi, interesanta informācija pa dabu.

26. maijs: atzīmju izlikšanas diena
23.59 | Cūkkārpā
Diena līdz kurai jāabūt izliktām 1., 2., 3., 4. un 6. kursa audzēkņiem atzīmes. Te nu vietā būs atviegloti uzelpot, par labi aizvadītu mācību gadu un atlikušās dienas ir jāveltī tam, lai izbaudītu visus tos labumus, kurus mums piedāvā pils.

27. un 28. maijs: sporta spēles
13.00 | Kalambola laukums
Sestdien un svētdien laiku pavadīsim ārā. Noritēs sporta sacensības, kuru tēma būs vasaras sagaidīšana. Laika reģi sola lieliskus laika apstākļus, lai mēs varētu pierādīt sevi un aizstāvēt sava torņa godu stafetēs skolas dārzos, parkā un kalambola laukumā. Sestdien līdz pieciem pēcpusdienā un svētdien tiekamies otrajā sacensību daļā, kur norisināsies dažādas pasaules tautās iecienītu burvju sporta spēļu sacensības. Labāko apbalvošana svētdien, plkst. 18.00!

31. maijs: noslēguma mielasts
18.00 | Lielā zāle
Gada beigas klāt! No rīta gatavošanās aizbraukšanai. Istabiņu uzkopšana, mantu kārtošana. Līdz plkst 17:00 jābūt nodrošinātai kārtībai istabās, un jāpārliecinās, ka nekur nekas nav aizmirsts. Noslēguma mielasts plkst. 18:00; svinīgā daļa, labāko audzēkņu apbalvošana, diplomu izsniegšana absolventiem. Svinīgās daļas ilgums ~1h.

1. jūnijs: Cūkkārpas ekspresis
11.00 | Cūkmiestiņš
Pēc brokastīm pulcējamies pie skolas galvenās ieejas un sākam ceļu uz Cūkmiestiņu, kur plkst. 11.00 atiet ekspresis uz Londonu. Uz redzēšanos Cūkkārpas pils, iebraucam vasarā!

/Raksta autores: Gvendolīna Vatersa, Liliāna Feltone/

[Bubuļu Kambaris]

LAIMĪGU JAUNO GADU!
___________________________________________________

Tas rietumu pasaulē šķiet pašsaprotami, ka jauns gads sākas ar 1. janvāri, aptuveno ziemas viduspunktu, bet ja tā padomā, tas patiesi ir absurds mirklis, kad veidot šādu tik astroloģiski nozīmīgu robežšķirtni. Vienīgais iemesls, kādēļ tas tā ir palicis, ir vēsturisks, un pēc tam jau nevar tik vienkārši pārdomāt, kad teju visa pasaule ir vienojusies par kopīgu tradīciju. Bet tas patiesi attiecas tikai uz rietumu pasaule, kas, protams, ir ārkārtīgi izpletusies, un dzīvo pati savā informācijas burbulī, bieži palaižot garām citām tautām raksturīgo.

Iemesls izvēlēt pavasari par gada sākumu ir visai pašsaprotams, proti, dabas atmošanās, jaunas dzīvības veidošanās, gatavošanās ražas sēšanai. Šķiet tikai loģiski, to iezīmēt arī kalendārā. Visiem mikstūru brūvētājiem un pareģojumu veidotājiem jaunā gada iedalījums ziemā spēj būt diezgan lielas sāpes, kaut nevar noliegt, pāreja no decembra uz janvāri nes savu īpašo spēku un nozīmi gan zālīšu savākšanā, gan to apstrādē, tomēr lielāka rosība joprojām seko lunārajam, ne solārajam kalendāram.

Jau starp pirmajām pasaules kultūrām, senajiem babiloniešiem (kas ir atbildīgi par astronomijas un pareģošanas disciplīnu ieviešanu un nostiprināšanu senajā pasaulē), jaunais gads iezīmējās ar aprīļa vidu, dažādos vēsturiskos posmos pārvietojoties par pāris nedēļām šurpu vai turpu. Lielākā daļa kultūras, pārsvarā ziemeļu puslodē, kad notiek šis pavasara plaukums ap marta un aprīļa mēnesi, un dominē pagānisms (kur pretmets ir vientiešu kristīgais pasaules skatījums). Kaut šajos reģionos (sākot ar Pakistānu, Indiju, Nepālu, beidzot ar Malaiziju un Burmu) kalendārs ir rietumniecisks, tāpat kā mūsu burvju sabiedrībā, daudzi nozīmīgākie rituāli joprojām pieturās pie tradicionālās sabiedrības.

Protams, arī burvju sabiedrībā pavasara iestāšanās saulgriežos un citos laikos tiek atzīmēta, tomēr to vairāk praktizē specifisku nozaru pārstāvji (jau tika pieminēta pareģošana un mikstūru brūvēšana, bet tas iekļauj arī astronomiju, maģisko būtņu kopšanas grafikus, arī zižļu un slotu veidošanas tehniku) un, tā teikt, “tradicionālisti”, kas ne pārāk mīļo visu, ko ieviesuši vientieši, un burvji pieņēmuši tik tādēļ, lai neveidotos nesaprašanās ar saviem tehnoloģiskajiem, tālajiem radiem.

Vari aizdomāties, kā jūsu radu saime atzīmē pavasara iestāšanās punktu, un vai nebūtu tā vērts ieviest īpašus svētkus, kas nebūtu Lieldienu aizēnotas, lai, tā teikt, saskartos, ar laika skaitīšanas patiesajām saknēm.

/Raksta autors: Gabriels de Leseps/

[Bubuļu Kambaris]

KĀ CŪKKĀRPIEŠI BRĪVDIENĀS...

___________________________________________________

Pavasara brīvlaiks, kas iekārtojies pa vidu otrajam semestrim ir patīkams atelpas brīdis saspringtajā mācīšanās procesā. Tā nu mēs katrs izmantojām brīvlaiku pēc saviem ieskatiem, dodoties dažādos piedzīvojumos vai nu kaut kur pasaulē vai tepat vien skolas ārēs. Tā aprīļa sākumā, uzreiz pēc brīvlaika beigām, devos apkopot stāstus skolas plašumos, aptaujājot cūkkārpiešus, lai uzzinātu, kā tie pavadīja laiku. Kopumā iegūtas trīsdesmit piecas atbildes ļāva izdarīt interesantus secinājumus. Tā 11% no aptaujātajiem bija tādi, kuri izvēlējās pavasara brīvlaikā palikt tepat skolā. Diezgan daudzi aptaujātie bija pavadījuši aktīvi laiku ceļojot vai nu pa Apvienoto Karalisti vai arī dodoties uz ārvalstīm. Vistālāk bijusi Fuu Kasumi, kura paviesojusies Uzlecošās saules zemē pie savas ģimenes. Ir tādi, kuri apgalvoja, ka visu brīvlaiku bija centušies izgulēt skolas laikā piedzīvoto badu.

Hārlija Hadsone: “Gulēju mājās un dusmojos uz māti. Viņa bija iedomājusies “kopīgi pavadītu laiku”. Viss beidzās ar neveiklu klusumu un drinēšanu pie kamīna.”
Geila Erharte: “Lielākoties centos izvēdināt galvu no mācībām. Pastaigājos, nedaudz papētīju Diagonaleju, lasīju grāmatas.”
Afīrolde Feifra: “Iepirkos Diagnalejā. Palīdzēju omītei ar dārzu. Iekāpu jūrā un uzreiz izkāpu, jo ūdens auksts. Izmežģju potīti. Paviesojos Svētajā Mango. Biju līdzi tētim uz ministriju. Pievēmu liftu. Aizgāju uz vientiešu kino. Trešo reizi noskatījos visas sezonas ar "Supernatural". Nopirku zeķes.”
Gregorijs Einsverts: “Parasti brīvlaikos dodos pārgājienos ar teltīm, un arī šis nebija izņēmums. Mājās arī bija daudz ko darīt un pārrunāt visu ko ar ģimeni, teiksim, klausīties tēva stāstos, par to, kā viņš darba liftā iekāpis vēmekļos.”
Doloresa Emereda: “Kopā ar Liliānu, Hjalli, Tiamatu, Gregoriju un viņa tēvu biju pirmajā nopietnajā pārgājiena ar teltīm. Man tagad ir fosīliju kolekcija.”
Hjalle Svatsons: “Biju pārgājienā. Kopumā bija normālas brīvdienas.”
Franklins Emereds: “Kamēr māšele centās pazust kalnos Einsverta organizētajā kāpienā kalnos, es satusēju ar saviem draugiem.”
Liliāna Feltone: “Atpūtos mājās, bet piecas brīvlaika dienas pavadīju pārgājienā tepat Skotijā, pa Glenko ieleju kopā ar dažiem skolasbiedriem.”
Fuu Kasumi: “Pavasara brīvdienas biju mājās Japānā uz Hanami. Tā mēs saucam festivālu rīkotu par godu sakuru ziedēšanas laikam. Pikniki, uguņošana un citas aktivitātes. Bet Lieldienas ir kristiešu svētki, ko mēs nesvinam. Pārāk nenoteikti laiki, lai varētu saprast, kad tie ir un kad nav.”
Kerijs Hārpers: “Spēlēju futbolu ar kaimiņpuikām un spēlēju Pokemon Go uz tēta telefona.”
Selīna Hārpera: “Pievienojās brālim uz futbspēlēm un iemēģināja jauno tēta XBOX.”
Džuljeta Smita: “Devos izbraucienā ar jahtu un pēcāk pavadīju laiku ar ģimeni, līdz bija jāgriežas skolā.”
Henrijs Kērtiss: “Ar vecākiem biju Bavārijā. Tas bija foršs brauciens!”
Freda Harisa: “Atklāju jaunu pamesto māju, bija daudz ko pētīt.”
Zaks Vingless: “Priekšlaicīgi sanāca svinēt Dzimšanas dienu.”
Olīvija Brenta: “Ceļojām uz Holandi. Tulpes bija skaistas. Pavisam jaukas brīvdienas.”
Nīls Finlijs: “Brīvdienas mājās ar mammas grupu "Kārpainā mandragora" biju koncertturnejā. Bija divi koncerti. Viens Milānā, otrs Skopjē. Mammai neredzot pirmo reizi piedzēros, jo grupas bundzinieks man iedeva ugusnviskiju, un es atstiepu kājas pēc divām glāzītēm — pārējo es neatceros. Pēc paģirām mana mamma dusmojās, un pārējo brīvlaiku es pavadīju savā istabā. Pēc tam bundzinieks atzinās, ka tā bija tēja. I drit vai zizlīt!”
Džaspers Loids: “Ja jūs zinātu, cik labi ir nedēļu necelties tad, kad modina istabiņās. Tāda svētlaime!”
Adrians Bruks: “Gulēju.”
Kolbijs Millers: “Gulēju. Tad atkal gulēju (un nedaudz ieēdu). Pēc tam gulēju vēl nedaudz. Vai jau teicu, ka gulēju”
Florianna Heizela: “Pavadīju laiku ar ģimeni un sērfojot ar draugiem.”
Karls Ross: “Satiku tos, kurus skolā nevar satikt. Nedēļa pagāja nemanot ļoti daudzās aktivitātēs.”
Gvendolīna Vatersa: “Paciemojos pie draugiem ārzemēs. Izbaudīju to, cik neveikls ir septiņpadsmit gadu vecums — it kā burvjiem esi pilngadīgs, bet vientiešiem nē. Tas ceļojot ir diezgan apgrūtinoši.”
Acālija Adamsa: “Pavasaris ir īstais laiks, lai smeltos spēku pirms skolas noslēguma dabā. To arī darīju tepat skolā, nekur nebraucot.”
Marksvels Dēmo: “Es parasti strādāju brīvlaikos. Negibu vasaru.”
Ians O`Braiens: “Biju Mančesterā, kur dzīvoju. Satiku draugus, ģimeni. Nedaudz atpūtos... bet es nezinu ko, lai vēl pastāsta.”
Ignācijs O'Henigens: “Mani uzaicināja uz tusiņu, bet maniem vecākiem bija citi plāni... Nācās gatavoties SLIMiem, Bļ**”
Viljams Džonsons: “Devos ar draugiem ikgadējā slēpošanā uz kalniem.”
Džoijs Smits: “Mūsu ģimene tieši brīvlaikā bija nolēmusi pārvākties uz jauno dzīvesvietu, un es neciešu pārvākšanās, tāpēc paliku skolā, lasīju grāmatas, mācījos un mēģināju sevi visādi izklaidēt.”
Raīsa Vasvani: “Pavadīju laiku ar brāļiem. Un vēl mēs braucām uz Liverpūli, jo tur dzīvo mani radinieki. Bija forši! Šīs bija jaukas brīvdienas!”
Aji Čana: “Satiku tanti Fanu. Viņa atbrauca tieši manās brīvdienās un tad visa ģimene kopā, jo vecāki paņēma sev atvaļinājumu, devāmies izbraukumā. Man liekas, ka mēs pabijām visur!”
Anguss Vaitbrenčs: “Sēdēju skolas bibliotēkā.”
Cecīlija Džonsa: “Nolēmu nepamest pili.”

Ja reiz tik dažāds jau bija neilgais Pavasara brīvlaiks, tad jau Vasara, kas tepat vien ap stūri jau gaida, būs pavisam krāšņa un dažāda.

/Raksta autores: Liliāna Feltone, Gvendolīna Vatersa/

[Bubuļu Kambaris]

GLOBĀLĀS SASILŠANAS JAUTĀJUMS BURVJU PASAULĒ
___________________________________________________

Nav pat jāseko līdzi vientiešu plašsaziņas līdzekļiem, lai arī burvju pasaules pārstāvji būtu iepazinušies ar nenoliedzamo faktu, ka tehnoloģiskās attīstības un pasaules populācijas pieaugšanas rezultātā mūsu jaukās zemeslodes dabas cikls, maigi sakot, ir salaists grīstē. Tas ietekmē ikvienu, sākot ar vientiešu zemniekiem Trešās pasaules valstīs un beidzot ar pūķu piejaucētājiem Velsas nomaļajos reģionos. Tomēr, neskatoties uz to, burvju pasaulē interese par šo globālo katastrofu ir minimāla vai pat teju nekāda. Burvju sabiedrība joprojām ir vairāk norūpējusies par galeona vērtības maiņu burvju starptautiskajā tirgū vai kādu negāciju vilni vecāko būrēju starpā izraisījis jaunākais Bastiona Bebriņa albums. Pagaidām “zaļa domāšana” vairāk līdzinās modernam modes kliedzienam, ne pastāvīgai apņēmībai.

Par globālo sasilšanu ir tik daudz pretrunīgu nostāstu arī starp vientiešiem, ka pat nācās ieviest jaunu terminu “klimata izmaiņas”, lai neveidotos neprecīzs priekšstats, ka klimats tiešām kļūst siltāks (patiesībā tas kļūst ekstrēmāks, kontrastaināks, tādēļ vairāk der “izmaiņas”). Protams, ir tie, kas uzskata, ka globālā sasilšana ir mīts, bet šādu cēlo viedokli mēs šeit nepārrunāsim. Pieminot globālās sasilšanas izaicinājumu burvju sabiedrībā, visticamākā atbilde, ko varētu saņemt, ir “tā jau ir vientiešu vaina, lai viņi arī ar to tiek galā”. Rādīt ar pirkstiem, protams, vienmēr ir vienkārši, un, kaut lielākā daļa faktu liecina par labu tam, ka vientieši, kompensējot maģijas iztrūkumu ikdienā, roku šai problēmai pielikuši viscītīgāk, tomēr arī burvji ir kalpojuši par apstākli urbanizācijas negatīvajai pusei.

Nav nepieciešamas izplūdes gāzes no tehniskiem spēkratiem, ja to aizstāj ar plašu mežu izciršanu, lai veidotu slēptas burvju apmetnes, kas ne tikai pārmaina ainavu, bet arī to piesārņo. Tāpat nevar nepieminēt maģisko būtņu legālās un nelegālās medības. Jebkurš maģizoologs varētu apliecināt maģisko būtņu nozīmi ekosistēmas funkcionēšanā, kur tie bieži spēlē pat lielāku lomu nekā daudzi vientiešiem zināmie faunas pārstāvji. Gan burvju, gan vientiešu ekonomikai raksturīgs plašs resursu patēriņš, beigās veidojot krietnu devu atkritumu, kur mēslu pazudināšana ne vienmēr ir opcija, un atkritumu pārstrāde burvju pasaulei šķiet visai svešs jēdziens.

Vislielākā problēma, visticamāk, ir tā pati vispārējā vienaldzība, nepievienojot burvju spēkus tam, lai draudus savai planētai mazinātu. Iestādes, kas regulāri sadarbojas ar vientiešiem, parasti to dara attiecībā uz slepenības, ekonomikas un politikas jautājumiem, ne dabas aizsardzību. Tomēr pat tad nevar noliegt, cik ļoti burvju pasaule paļaujas uz vientiešu pasaules globālās ekonomikas stabilitāti, kuru globālā sasilšana nešaubīgi ietekmēs. Starp tādām vientiešu iestādēm, kā “Green Peace” vai Apvienoto Nāciju organizāciju, ir visai maz burvju entuziastu, kas ne tikai izplatītu informāciju par aktualitātēm un nepieciešamo, bet arī spētu piesaistīt spēkus situācijas mainīšanā. Mūsu Burvestību Ministrijā Starptautisko attiecību nodaļā ir neliela rosība šajā sakarā, bet pārsvarā, tāpat kā maģijas un maģisko zvēru resursu aizsardzībā, ir visai noslēgta un pasīva attieksme pret notiekošo, jo uzskata, ka vispirms jātiek galā pašiem ar savām problēmām, lai pēc tam pievērstos kam citam. Bet, kā jau tas paredzams, darba tāpat nekad netrūkst.

Ir tiesa, ka vientieši šo problēmu ir izraisījuši un sākuši reaģēt novēloti, bet burvji spētu sniegt iespaidīgu palīdzību, pat ja viņu nopelns, tāpat kā daudzi citi, vientiešu pasaulē paliktu noslēpumā. Taču, lai tas notiktu, vajag izmaiņas pašu burvju domāšanā: ieviest jaunas programmas, kas ir domātas tieši vides aizsardzībai globālā mērogā, kā arī ikkatram ikdienā padomāt par to, ko mēs kā burvju sabiedrības iedzīvotāji aiz sevis atstājam un kāds ir mūsu pašu nospiedums uz zemeslodes.

/Raksta autors: Gabriels de Leseps/

[Bubuļu Kambaris]

MĀJDZĪVNIEKI SKOLĀ

___________________________________________________

Viņi ņaud, ūjina un citādi pievērš sev uzmanību — mūsu mājdzīvnieki. Kā zināms, daudzi no mums izvēlas uz skolu paņemt līdzi kādu no atļautajiem dzīvniekiem: kaķi, pūci, žurku vai krupi, bet daži izdomā, ka pilī ir vieta arī citiem mīļdzīvniekiem. Neskaitāmas reizes Cūkkārpā kāds audzēknis ir mēģinājis ievest iekšā kādu rējēju. Dažreiz nosaucot to vārdā kaķis, vai cenšoties skolas vadībai pierādīt, ka čivava nav pieskaitāma suņu dzimtai. Arī šis gads nebija izņēmums un Fina suņukam nācās pavasarī pamest tās vietas skolā, kur pirmziemnieks to slēpa. Tiesa pilī dzīvo divi suņi, kuriem tas ir atļauts: uzraudzes Klēras Dakotas haskijs Drako un kraukļanagu torņa vecākā Kolina Aidena Rosa metiss Riko.

Noteikti jāpiemin savdabīgākie dzīvnieki, kaut arī pāslaik mums nav tāda eksotika, kā reiz bija — bija reiz skolā divgalvains trusis kādai no profesorēm, bet nu jau daudzi gadi pagājuši un mums ir tikai pūce, kura pieder spokam. Kuram spokam? Miniet nu, bet tas nav Isamjēls.

Populāri ir saukt savu dzīvnieku aprakstošos vārdos, piemēram, par Pūkainīti, Pūkasti, bet ir arī interesantāki piegājieni vārdu došanā. Piemēram, Maiklam Spektram tik ļoti gribējās sunīti, ka savam pelēkajam Krievu zilo šķirnes kaķim deva vārdu Suns. Ir arī kaķis Tīģeris un citi tamlīdzīgie. Ir tādi saimnieki, kas vārdu došanā dodas vēl tālāk un iedvesmu gūst astronomijā, piemēram, Zaka Vinglesa kaķis Rīgels, vai vēl ļaunāk, valodniecībā — Oksimorons — tā sauc Marksvela Dēmo kaķi. Visīsākais vārds ir žurkai Ai, kas pieder slīdeņu pirmziemniece Aji Čanai. Meitene apgalvo, ka viņas žurkas vārds nozīmē mīlestība. Vissavdabīgākie vārdi — jā tieši tā —, protams, ir profesoru kaķiem. Tā profesoru Breika un Smita kopīpašuma kaķis ir ticis vārdiem MIDs un Argoss. Vēsturiski, kā apgalvo vēsturnieks, kaķis esot Argoss, bet profesora Breika humora izjūta ir likusi kaķi nosaukt Ministrijas Izglītības departamenta abreviatūrā, lai mēs nekad nespētu saprast kā pareizi strīpaini, kurš protot atvērt durvis, saukt, ja mums sanāk paviesoties grifidoru torņa vecākā kabinetā. Direktora kaķis ieguvis direktora uzvārdu. Nebūt ne melnais kaķis ir ieguvis Negro vārdu, kas latīņu valodā, kā noskaidrojām pulciņā, nozīmē 'melns', bet kad jautāju kāpēc viņa kaķis ir tā nosaukts, skaidru atbildi neguvu.

Vairāk nekā puse dzīvnieku ir tēviņi, un starp krupjiem un suņiem nav atrodama neviena pati mātīte. Vislīdzvērtīgākā proporcija ir starp pūcēm, neskatoties uz to, ka vienalga tēviņi ir vairākumā.

/Raksta autore: Liliāna Feltone/

[Bubuļu Kambaris]

PIECI SKOLĒNI, KURI ŠAJĀ PAVASARĪ SĀKS DZĪVOT EKOLOĢISKI

___________________________________________________

Mūsdienās gan burvju, gan vientiešu pasaulē ar vien populārāka kļūst veselīga un ekoloģiska dzīvošana. Un kad vēl labāk pievērsties šādam dzīvesveidam, ja ne aprīlī, kad pavasaris beidzot ir tā pa īstam pienācis? Daba ir sākusi mosties no ziemas miega, un cūkkārpieši sākuši vairāk laika pavadīt ārpus skolas telpām, savukārt mēs, “Bubuļu Kambara” korespondenti, balstoties uz pilnīgi neapgāžamiem, taustāmiem pierādījumiem, apkopojuši piecus skolas audzēkņus, kuri šajā pavasarī varētu sākt dzīvot ekoloģiski.

FINS HOKS


Zinot to, cik ātri Cūkkārpā izplatās baumas, šobrīd visiem jau ir zināms viss par elšpūšu pirmziemnieku Finu Hoku un viņa suni Tako, bet, ja kāds šo svarīgo informāciju ir nejauši palaidis gar ausīm, es vēlreiz atgādināšu, ka Fins Hoks ir tas zēns, kurš jau kopš septembra skolā turējis savu mājdzīvnieku — suni — un to darījis neviena nepieķerts. Tagad gan suņa skolā nav, jo Lieldienu brīvdienās tas tika aizvests no šejienes prom. “Bet kāds viņam sakars ar raksta tēmu?” jūs jautāsiet. Pavisam vienkārši! Mūsu dārgais skolasbiedrs Fins ir liels dzīvnieku un tātad arī dabas mīlis, tāpēc nemaz nebūtu tik pārsteidzoši, ja viņš vienkārši izdomātu sākt rīkoties lojāli dabai. Ja nepieciešams vairāk pierādījumu, jāvēršas pie kāda no viņa istabas biedriem — Džoija Smita, Nataniela Hassera, Hēridota Obernona vai Ganī Huntera. Un tieši to mēs arī darījām. Visi kā viens apgalvoja, ka Hoks jau sen perinājis baisus plānus, kā padarīt skolas vidi drošāku un tīrāku, lai viņa sunim būtu labāka dzīve. Puiši vēl piebilst, ka viņam to tomēr neizdevās īstenot, vismaz ne kopā ar suni, jo tas, Finam atgriežoties Cūkkārpā, tika atstāts mājās.

ŽIZELLE MERTELLE


Laikam arī Žizelle Mertelle — viena no elšpūšu sestziemniecēm — skolā ir visai pazīstama. Ja kādam ir aizmirsies, viņa bija viena no iesaistītajām pasākumā ar par trīctārpu pārvērsto skolas uzrauga Teda Rouza pusknīzlu (par šo informāciju varam pateikties astronomijas profesoram Gevinam Skamanderam, kurš arī bija iesaistīts), kurš viņai, šķiet, labāk paticis kā tārps. Un, ticiet vai nē, arī viņas motīvs dzīvot ekoloģiski ir saistīts tieši ar šiem radījumiem. Un kāds tas ir? Atkal pavisam vienkārši! Kā jau minēju, Mertellei Rouza pusknīzls labāk paticis trīctārpa izskatā, no kā mēs izsecinām, ka viņai trīctārpi vispār patīk kā tādi. Turklāt prefekte Džuljeta Smita apgalvo, ka sarunā ar viņu Žizelle atklājusi, ka tiešām ir šo dzīvnieku liela fane un atbalstītāja un ļoti iestājas par viņu tiesībām. Smita saka, ka Mertelle esot mēģinājusi viņai iestāstīt, ka cenšoties savākt pietiekami daudz parakstu, lai skolas direktors Kristians Ross apkārt akai (atrodas netālu no staļļiem) ļautu izveidot aizsargājamo dabas rezervātu, kur trīctārpi varētu justies droši un neviena neapdraudēti. Atgādināšu, ka savu mīlestību pret trīctārpiem Žizelle atklāja tieši šajā vietā.

OLĪVIJA BRENTA


Nu, ko lai šeit piebilst? Visi taču pazīst gudro grifidoru pirmkursnieci Olīviju Brentu, kura daudziem stāsta par saviem vecākiem — grāmatvežiem. Tomēr to, kas patiesībā ir viņas vecāki, zina vien retais... Viņi ir pigmejpūšu audzētāji jau vairākās paaudzēs! Abu Brentu audzētava atrodas dziļi Skotijas mežos, kur to nevarētu uziet vientieši vai burvji, kuriem nepatīk pigmejpūši. Līdzīgi, kā Žizelle iestājas par trīctārpu tiesībām, Olīvijas vecāki iestājas par pigmejpūšu tiesībām. Turklāt viņi savu slepeno biznesu ir nolēmuši paplašināt, atverot vēl vienu audzētavu — šoreiz Aizliegtajā mežā. Šī audzētava darbojas jau no septembra, un to galvenokārt vada Olīvija, kurai šī vieta liekas ļoti ērta un izdevīga. Turklāt šeit var iegūt daudz jaunu klientu, piemēram, kentaurus. Un liecinieku šai otras audzētavas eksistencei ir vēl vairāk. Kaut vai tā pati Hārlija Hadsone, par kuru arī stāstīts šajā rakstā, mums ar prieku atklāja, ka bieži redz Brentu, starpbrīžos starp stundām un pēc tām bizojam uz Aizliegto mežu, kas apstiprina mūsu izvirzīto hipotēzi par pigmejpūšu audzētavu. To pašu saka arī mikstūru profesores asistents Kains Lasks. Un, atgriežoties pie ekoloģiskās dzīvošanas, mēs varam vienīgi piebilst, ka Olīvijai ir tiešām svarīgi uzturēt svaigu gaisu skolas apkārtnē un Aizliegtajā mežā, lai nodrošinātu saviem pigmejpūšiem veselīgu vidi.

HĀRLIJA HADSONE


Žizelles Mertelles draudzene — kraukļanagu sestziemniece Hārlija Hadsone — no visiem šajā rakstā apskatītajiem cūkkārpiešiem droši vien visvairāk atgādina tādu, kas varētu dzīvot ekoloģiski. Nē, te nav nekāda sakara ar rudajiem matiem, jo tie cilvēka dzīvē nemaina pilnīgi neko. Šoreiz runa iet par tādām lietām kā bāla āda un kārnums, kas mūsdienās ir diezgan izplatīta parādība (arī Lielbritānijā, kaut gan Hārlija ir nākusi no Amerikas), jo jaunieši ļoti cenšas notievēt, izskatīties sportiski un patikt citiem. Šis, iespējams, ir viens no gadījumiem, kad ar šo tievēšanu ir pārspīlēts, lai gan vēl arī pastāv iespēja, ka meitenei vienkārši ir ļoti laba vielmaiņa, kas šajā gadījumā nākusi viņai par sliktu. Lai nu kā... Katrs ir savādāks, un mēs šeit neesam, lai par to domātu. Un šis ir vēl vienkāršāk! Viņa vienkārši turpinās iesākto treniņu programmu, lai beigās kļūtu tik tieva kā diedziņš. Iespējams, uz ekoloģiska un veselīga dzīvesveida uzsākšanu viņu pamudinās draudzene Žizelle, par kuru arī varat lasīt šajā rakstā, bet par to galvot nevaram, jo mums nav nekādu pierādījumu, ka arī Hadsonei varētu būt interese par trīctārpiem. Motīvi katram ir savi, un laikam nebūtu jaukt tos kopā vienā rasolā.

DŽENA LEITMANE


Kā pēdējā šajā sarakstā, bet tāpēc ne mazsvarīgākā (varbūt pat pati svarīgākā) ir mūsu pašu avīzītes redaktore Džena Leitmane, kura nāk no Slīdeņa torņa, mācās piektajā kursā un bez avīzes redaktores pienākumiem pilda arī tos, ko liek veikt prefektes nozīmīte pie krūtīm. Un viņas motīvs ekoloģiskai dzīvošanai ir pavisam atšķirīgs no visiem iepriekš minētajiem. Tas ir arī tāds, kurš būtu visai iespējams arī vientiešu pasaulē, jo tā patiešām un bez jokiem ir diezgan aktuāla problēma. Runa ir par papīra otrreizēju pārstrādi. Sīkāk neiedziļinoties baisajā statistikā par izcirstajiem mežiem un no jauna saražoto papīru, uzreiz ķersimies pie lietas un, balstoties uz ievākto informāciju, pastāstīsim, kāds Dženai Leitmanei sakars ar šo papīru. Kā jau parasti, viss ir pavisam vienkārši. Proti — pirms dažām nedēļām jeb precīzāk — dažas dienas pēc “Bubuļu Kambara” marta numura iznākšanas — kāds nezināms avots informēja avīzes redaktori, ka viņas darbs tiek drukāts uz nepārstrādāta papīra, kas iedzina Dženu šausmās. Viņa centās pārliecināt skolas direktoru, lai tas sagādā skolai pārstrādātu papīru, taču bez panākumiem. Mežu aizstāves cīņa ar skolas administrāciju vēl joprojām turpinās. Laiks rādīs, kā tas viss beigsies. Šo pārbaudīto informāciju mums sniedza elšpūšu trešziemnieks Kolbijs Millers.

/Raksta autors: Džoijs Evanss Smits/

[Bubuļu Kambaris]

PIENĀCIS EKSĀMENU LAIKS

___________________________________________________

Aprīļa beigas un maija sākums skolā nozīmē to, ka pietuvojušies ir eksāmeni, kuru tuvums kļuvis tik spiedīgs, ka neizbēgami palielinās Slimnīcas spārna apmeklētāju statistika. Lai pa rokai tev, piektziemniek vai septītziemniek, būtu glīti noformēts eksāmenu grafiks esam parūpējušies arī par to. Ceram, ka tas palīdzēs neapmaldīties eksāmenu laikā pat tad, ja esi mazohistiski izlēmis kārtot eksāmenus vairāk nekā piecos priekšmetos. Lai būtu kā būdams, mēs visi, arī tie, kuriem šogad vēl slimību un sērgu diagnozes no Ministrijas nesaņemt, esam pelnījuši Fortūnas apskāvienu. Lai veicas!

EKSĀMENU GRAFIKS

Piektais kurss (Audzēknim minimāli jākārto vismaz pieci SLIMi, no kuriem obligāti ir jākārto sekojoši: Burvestības VAI Pārvērtības; Mikstūras; Herboloģija. Pārējos izvēlas pēc savām iecerēm; maksimālais kārtojamo priekšmetu skaits nav ierobežots. Lidošanā ir iespējams nokārtot prasmju un zināšanu novērtēšanas ieskaiti, bet tai nav SLIMa eksāmena statusa; ja kāds to izvēlas kārtot, tā notiek 29.05., pēcpusdienā pēc Seno rūnu eksāmena beigu laika)
EKSĀMENU SĀKUMS plkst. 8.30, teorija Lielajā zālē līdz plkst. 11.30; praktiskās daļas pēc saraksta norādītajās vietās pēcpusdienā (no plkst. 13.30).

Burvestības — 12. maijs
Maģijas vēsture 15. maijs
Mikstūras — 16. maijs
Maģisko būtņu kopšana — 17. maijs
Pārvērtības — 18. maijs
Astronomija — 19. maijs
Herboloģija — 22. maijs
Aizsardzība pret tumšajām zintīm — 23. maijs
Pareģošana — 24. maijs
Maģijas teorija un analīze — 25. maijs
Aritmantika — 26. maijs
Senās rūnas — 29. maijs
Vientiešu mācība — 30. maijs

Septītais kurss (Audzēknim minimāli jākārto vismaz pieci SLIMi, no kuriem obligāti ir jākārto sekojoši: Burvestības VAI Pārvērtības; Mikstūras; Herboloģija. Pārējos audzēknis izvēlas pēc savām iecerēm; maksimālais kārtojamo priekšmetu skaits nav ierobežots. Lidošanā septītā kursa audzēkņi nekādas ieskaites vairs neliek, taču, ja tiem trūkst V kursa ieskaite, un kādu iemeslu dēļ to vēlas nokārtot — to drīkst darīt kopā ar V. kursa audzēkņiem. 29.05.) EKSĀMENU SĀKUMS plkst. 9.00

Pārvērtības — 12. maijs
Maģisko būtņu kopšana — 15. maijs
Herboloģija — 16. maijs
Maģijas vēsture — 17. maijs
Mikstūras — 18. maijs
Astronomija — 19. maijs
Aizsardzība pret tumšajām zintīm — 22. maijs
Burvestības — 23. maijs
Maģijas teorija un analīze — 24. maijs
Senās rūnas — 25. maijs
Aritmantika — 26. maijs
Pareģošana — 29. maijs
Vientiešu mācība — 30. maijs

Pārējiem kursiem gada noslēgumu darbi ir organizēti laikā no aprīļa beigām, līdz 12. maijam; tie mazapjomīgāki darbi par SLIMiem vai SĒRGiem, kuri lielākoties sastāv no divām daļām un aizņem gandrīz visu dienu. Parasti no rīta ir dažas stundas teorētiskais eksāmens, bet vēlāk eksāmena praktiskie darbi. Stundas no 12. maija. V. un VII. kursam vairs nenotiek, brīvais laiks dienas, kad audzēknim nav eksāmeni, tiek veltīts mācībām. Audzēknim ir stundu laikā obligāti jāatrodas vai nu bibliotēkā vai citās vietās, kas speciāli atvēlētas mācību darbam. Pārējiem kursiem stundas notiek mainīta saraksta, esiet gatavi izmaiņām! Tās tiks izziņotas pie skolas ziņojumu dēļiem torņu koptelpās!

/Raksta autores: Gvendolīna Vatersa un Liliāna Feltone/

[Bubuļu Kambaris]

KĀ PAVADĪT PAVASARA BRĪVĀS DIENAS?

___________________________________________________

Pienācis kārtējais gads, kad maijā raustīt plecus un brīnīties, pa kuru laiku vasara jau paspējusi piesoļot tik tuvu, ka jāsteidz paspēt pēdējās dienās izdarīt to, kas bija ieplānots visa mācību gada garumā. Šomēnes noskaidrojām, kā pavadīt dienas un ko darīt, mācību gadam beidzoties.



Džeralds Arfeuss Nordstouns
Elšpūtis, 7. kurss

Ņemot vērā septītziemnieka statusu un skaudro realitāti - tas ir pēdīgais laiks, lai glābtu, kas vēl glābjams... katru sikaisto pavasara mirkli, kas brīvs, veltot jeb izniekojot, kā kuram - atkārtošanai, zubrīšanai un tamlīdzīgi…
Garlaicīgi,neinteresanti, bet - skaudri patiesi...



Džefra Lī
Elšpūtis, 3. kurss

Noteikti ne mācoties. Varēu uzraut kādu draudzīgu kalambola maču vai uztaisīt pikniku. Vai arī, ja tās mācības ir tik ļoti vajadzīgas - taisīt viņas ārā, kur ir forši.
Protams, vienmēr var izdomāt ko darīt ārpus pils. Iespēju taču ir tik daudz!



Eiprila Lira Hārpera
Kraukļanags, 3. kurss

Es ļoti gribētu, lai šajā pavasarī varētu atrast iespēju, kā ļaut savam tornim nepalikt pēdējā vietā, tādēļ plānoju vismaz nezaudēt vēl vairāk punktu.
Kalambola treniņi gan ir beigušies, bet tagad ir ļoti piemērots laiks, lai pēcpusdienas šad tad pavadītu kalambola laukumā, tāpēc to arī grasos darīt. Tāpat beidzot man būs laiks izlasīt visas grāmatas, kuras nepaspēju izlasīt ziemā! Man ļoti patīk lasīt pie ezera, jo tad var gan lasīt, gan izbaudīt jauko laiku. Starp citu, esmu ļoti priecīga, ka beidzot ir silts. Varēs ar māsām un māsīcām, un citiem draugiem iet pārgājienos, un nevajadzēs vairs salt, jo tas man nepatīk ziemā.



Elija Klārka
Grifidors, 5. kurss
Pavasaris ir tik burvīgs! Man vājprātīgi ļoti gribas beidzot iepazīties ar to kalmāru no ezera. Tur taču tāds dzīvo, vai ne? Es pagājušajā gadā mēģināju, bet nesanāca. Tomēr es domāju, ka pavasaris ir burvīgs, lai iepazītos ar jauniem draugiem. Ziemā jau visi bija pa alām, bet tagad pabāž degunus ārā.
Pavasaris paredzēts, lai dikti braukātu pa festivāliem un darītu visas jaukās lietas. Lai gan to var visu gadu.



Adrians Bruks
Slīdenis, 5. kurss
Saulē? Gads tik ilgi pavadīts kurmja melnumā, ka gribas to vien darīt, kā rauties ārā no zemes kā tādam zombijam un tiekties pēc dzīvo pasaules. Savā ziņā, pavasara brīvlaiks ir makten ļauns. Liek atgādināt par vasaru līdz kurai vēl jāizdzīvo. Un vēl, tās nedēļas nogales patiesībā nemaz nav tik brīvas! Skat, pulciņi, kalambola treniņi. Kur laiks baudai? Nemaz nerunājot par brīvības faktu. Cūkkārpa ir mazgadīgo cietums. Gar restītēm tik vari klabināt savu skārdeni. Varbūt tādēļ gribas sauli. Ilūzija par brīvību. Vislabāk tik tiem, kas beidzot šo bedri pametīs. Pēdējo reizi dzers vilcienā uz Londonu.
Bet ja padomā vairāk. Ko tad citu īstenībā darīt bez saules lūrēšanu ārā? Viss pārējais jau paliek tāds pats. Galda spēles koptelpās, grāmatas bibliotēkā. Varbūt tika pazudušas iespējas pikoties sniegā vai staigāt pa ledu. Var teikt, pavasarī mazāk ko darīt, ja pie sirds neiet dubļu cīņas. Es jau apvaicājos meitenēm, saka, par vēsu, lai to darītu. Bet vasarā jau mēs še vairs nebūsim. Būs uz nometni, lai dabūtu dubļu cīņas ar skuķiem. Bet tā jau atkal vien gaidīšana graužot nagus, jo beigušās cīgas.
Bet smieklīgi. Pieminot sauli atminējos. Kā pasaki, ka smēķētājs? Iededzis purns! Svaiga gaisa elpošanai vairāk vietās parādās, jo pēcpusi nenosaldēsi, lai turp tiktu. Nevar gan teikt, ka tas vairs nedraud. Pavasaros reizēm aizsnaudies uz mūrīša un tad pamosties kā dēlis (sliktajā nozīmē). Slimnīcas spārns ar pārpildīts. Visi rindiņā sastājušies. Pavasari! Katram vajag martā savu paciņu prežu. Skuķi kā traki kad saulīte spīd, bet vēl vēss. Neatminos jau cik reizes sev pēcpusi apsaldēju šādi.



Žizelle Mertelle
Elšpūtis, 6. kurss

Ārpus skolas. Tālu no skolas! Labā sabiedrībā.



Džoijs Evanss Smits
Elšpūtis, 1. kurss

Hmm... Jāpadomā. Droši vien nolīstu kādā klusākā vietiņā nedaudz palasīt. Nogaidītu, kad beidzas visas tās pavasara alerģijas, un tad varbūt nāktu laukā. Man nepatīk pavasaris. Tad jau labāk ziema.

/Raksta autors: Ailejs Mints/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

SOLI TUVĀK PROFESORIEM:
ENORA TRESSA EVANUDOTIRA
___________________________________________________

1. Kāda ir Jūsu spilgtākā bērnības atmiņa?
Teikšu tā, kurā ar vecākiem cēlu mūsu māju. Man bija tik kādi četri vai pieci gadiņi, bet tas mani neapturēja piedalīties.
Neviens nepārspīlē sakot, ka Islandē ir aukstas ziemas. Tādēļ mēs ceļam savas mājas nedaudz īpatnēji. Lai arī cik bieza būtu būves siena, aukstums atradīs savu ceļu iekšā. Tā vietā, lai tērētu savu laiku un resursus, būvējot biezi biezas sienas, mēs tās un jumtu apkraujam ar zemi un ļaujam zālei apaugt. Tas strādā neticami labi, un par salu nav vairs ko uztraukties.
Akmeņi man bija par smagu, tādēļ piedalījos tieši tajā daļā. Man bija tāds mazs un oranžs bērnu spainītis, ko kārtīgi piepildīju ar melnzemi un nesu uz māju. Dienas beigās atgādināju staigājošu zemes golemu.



2. Kad bija pirmais mirklis, kad sapratāt, ka herboloģija ir Jūsu dzīves aicinājums?
Godīgi sakot, es nekad “aicinājumu” neesmu jutusi. Vārds liek domāt par dabas dotu talantu saprast minēto jomu bez piepūles. Vai nezināmu spēka uzliktu pavēli. Biju tāds pats bērns kā visi citi. Reizēm pildīju un nepildīju mājasdarbus. Savu roku iemēģināju dažādās jomās — brīdi apsvēru ideju kļūt par burvju inženieru. Man patika prātot par idejām, teorijām un meklēt iespējas tās realizēt. Nemaz nerunājot par burvju pilsētām. Iespaidīgi skati, ko redzēt mazam bērnam. Uzreiz sāku iztēloties, kādas es pati izplānotu un radītu. Man pat kaut kur atpakaļ mājās mētājas plāni par vienu lidojošo virs mākoņiem.
Bet, kļūstot vecāka, nopratu, ka tā joma pārāk lēni bīdās uz priekšu. Man patīk, tā sakot, vākt ražu ātrāk. Tā mana audzinātāja ieminējās par herboloģiju. Augu pētīšana un selekcija. Atklāju, ka man tīri labi tas iet pie sirds. To arī pēc universitātes pabeigšanas ilgus gadus darīju. Ceļoju apkārt pasaulei un guvu zināšanas. Bet lēnām sāku atklāt, ka liela daļa mana atklātā tā arī paliek kaut kur ierakts pierakstos, dienas gaismu neredzējis. Vajadzēja kur nosēsties un pabeigt visu iesākto. Tā es nonācu šeit, Cūkkārpā.

3. Kā Jums sanāca nokļūt tieši Cūkkārpas sienās profesores amatā?
Mana sendienu audzinātāja, kura tagad pensijā, ieteic’ izmēģināt profesores amatu tieši Anglijā. Šeit, kur ziemas stingras, bet vasaras arī karstas un pietiekoši garas, aug ļoti plašs maģisko augu klāsts. Islandē man nāktos visus savus pētījumus veikt tikai pazemes siltumnīcās, kuras liela daļa augu nemīl. Īsta saule ir īsta saule, un tie zina atšķirību.

4. Ja tomēr dzīve būtu pavērsusies citādi, kādu citu profesiju Jūs izvēlētos herboloģijas vietā?
Grūti spriest. Reizēm pētījumos sanāk tik daudz rakstīt, ka sanāk domāt: varbūt būtu bijis vieglāk par rakstnieci kļūt? Bet tas tikai jokojot. Man tīri pie sirds iet ēst gatavošana. Nekas nelīdzinās vaļa sašlikam, kad tikko to nomedīji un tā līķis turpat blakus krastā guļ. Pieej un nogriez gabaliņu!

5. Vai, Jūsuprāt, Cūkkārpai vajadzētu būt “zaļākai”? Kā Jūs to panāktu?
Domājams, ka zaļāki bērni kļūtu tikai, ja viņiem savas miskastes pašiem būtu jāizmet. Dažkārt šķiet, ka viņi paši nemana, ko tur met un cik daudz. Ir sanācis parunāt ar mājas elfiem, un no viņiem vien šausmu stāsti nāk! Tīro veļu ar netīro sajauc. Pusapēstu jebko izmet. Nemaz nerunājot par kaudzēm izšķiesta papīra. Vienu gadu, pirms Ziemassvētku brīvdienām, kad visi steidzas nodot parādus, divas dienas krāsnis nebija ar malku jāapkurina.

6. Kādi ir Jūsu mīļākie augi, ko audzējat un ieteiktu mājās iestādīt ikvienam?
Ja tas ir zaļš, nesagādā grūtības aprūpē, nav dzīvībai bīstams vai izmantojams kā narkotiska viela, tad jebkas. Nebūšu tik banāla, lai teiktu, augi man kā bērni un mīļāko neizvēlēšos, bet man patīk daudzveidība un savu spēju pārbaudīšana ar jauniem augiem.

7. Kādi ir Jūsu novēlējumi skolēniem pēdējā šī mācību gada mēnesī?
Labi to pavadīt! Pēcstundās var labot kļūdas.

/Raksta autore: Džena Leitmane/

[Bubuļu Kambaris]

HOROSKOPI:
01.05-01.06.
___________________________________________________

Auns
(21.03.-19.04.)

Nepopulārs piemērs:
Oktobra Po
Ceru, ka neesi sieviete – citādāk !!obligāti!! turi pa rokai kādu šampanieša pudeli. Tā nesīs veiksmi! Un vēl kādu! Bet bez tās tu būsi melno kaķu skavās. Un pat nedomā atlikt kādu mājasdarbu! Profesors to saodīs un izsauks klases priekšā pirmo. Tieši tai brīdī tu arī pielietosi to šampanieša pudeli. Kā? Šis ir horoskops, ne pareģojums, un nāksies vien pašam tev to atklāt.
Toties vīriešiem labāk izvairīties no sievietēm ar pudelēm rokās. Jo īpaši, ja tās jau pustukšas. Bet, ja viņa valkā tieši sarkanas augstpapēžu kurpes, – tad tik uz priekšu! Tava vientuļā sirds vairs nepukstēs viena.


Vērsis
(20.04.-20.05.)

Aizdomīgs piemērs:
Stīvens Mellezers
Ja esi kājās – apsēdies. Mums jāparunā. Lieta tāda. Tu šomēnes skriesi – pakaļ sirdīm. Pakaļ nokavētiem darbiem, pakaļ sazin kam. Nav svarīgi. Galvenais: saproti. Tev ir ragi, un tie mēdz iesprūst sienā, ja tajā ieskrien. Tādēļ pacenties turēt acis arī kur citur nevis tikai uz sava mērķa. Kritiens no vijīgajām kāpnēm ir visai iespaidīgs. Varbūt pielabini kādu draugu ar visgaršas zirnīšiem, lai iebaksta, kad sāc uzvesties neapdomīgi? Viena paciņa tev maksās daudz mazāk nekā lauzta kāja.
Tas tā – padoms.


Dvīņi
(21.05.-21.06.)

Pārgudrs piemērs:
Emma Vonderfoksa
Oj! Es zinu, kurš šomēnes čieps no citu deguniem torņa punktus! Ja kādreiz tevī bijis dusējis Einšteins, tad šobrīd viņš ir pamodies un kāri izkāris mēli. Nebrīnies, mēs visi pat aiz tiem troļļiem zinājām, ka beigās tu izkulsies no parādiem. Un, ja līdz šim tāpat biji labi mācījies, tad beidzot vari uzelpot. Tikai atceries: pēc laimes nāk nelaime. Nākošais mēnesis var izrādīties visai skarbs. Katram gadījumam uzaudzē drošības speķīti. Mēs varam iedot kontaktnumuru ar kādu elfu, kurš apgādās ar smadzenēm tik nepieciešamo cukuru.


Vēzis
(22.06.-22.07.)

Populārs piemērs:
Sanamiela Dīdī Evansa
Domājams, ka jau esi sācis izmantot siltos pavasara vakarus. Vismaz jau klīst nostāsti par tumšās mantijās klejojošiem rēgiem, kas redzēti pie druīda altāra slēdzam nelaužamos zvērestus par kēksu piegādi. Kārotais lēnām piepildīsies. Sapņi rādīs drošākos ceļus. Tikai neklausi Milleru! Tad gan var gadīties palikt bešā un sēdēt direktora tornī, rakstot paskaidrojumu.


Lauva
(23.07.-22.08)

Skaists piemērs:
Cecīlija Džonsa
Ļoti ceru, ka esi grifidors, jo citādāk... Tu palaidīsi garām savu labāko dzīves mēnesi! Kaut uzdejo uz profesora Rosa galda, un viņš tik izteiks komplimentu par labām kustībām. Visatļautība ir šī mēneša atslēgas vārds! Dari, ko gribi, par sekām atbildēsi tikai nākamajā mēnesī. Ja atskaita nāvi – nedomājam, ka to var atlikt.
Pārējiem? Varat no skaudības mirt? Nu labi, iedosim arī elfa numuriņu. Saka, ka kēksi viņiem pēdējā laikā palikuši garšīgāki.


Jaunava
(23.08.-22.09.)

Nevainīgs piemērs:
Karls Adrians Ross
Noplūc kādu pavasara puķi un pasmaržo, jo mēneša otrajā pusē tavs smukais deguntiņš būs aizlipis. Ar 34% garantiju, liela daļa skolu Jaunavu būs izlēkušas zobainajā pavasara saulē nepiemēroti apģērbtas un saķers kādu nešpetnu burvju gripu, kuras aprakstā būs iekļautas iesnas. Pārējie 66% Jaunavu toties varēs atmest ziemas laikā iegūto spoka izskatu un maigi iedegt pavasara saulītē. To gan nevar teikt par Jaunavām ar vasarraibumiem. Mēs ļoti ceram, ka esat pie tiem, kam tie patīk, jo šis gads būs īpaši smags, tādēļ varbūt labāk saķerat to gripu tīši, lai mazāk ārā jāgozējas.


Svari
(23.09.-23.10.)

Nosvērts piemērs:
Liliāna Feltone
Velc tik ārā savu krājkasīti, jo, ja mēneša pirmajā pusē visu to nenotērēsi, draud liela iespēja, ka naudu pakāsīsi. Ir pavasaris! Nopērc sev jaunas saules brilles vai smirdbumbas, lai atstātu iespaidu uz pretējo dzimumu.
Toties tie, kam tāpat nav bijis ne graša pie dvēseles, pastāv iespēja kādam elfam sajaukt zeķes un tieši tavā lādē atstāt kādu svītrainu pāri, kurā apslēpta monētas. Labsirdīga persona atdos tās blakus istabā raudošajam īpašniekam, bet normāla persona – paturēs. Mēs jau nevienu nenosodīsim.


Skorpions
(24.10.-21.11.)

Dzēlīgs piemērs:
Džuljeta Smita
Ja lasi šo, tad esi vēl dzīvs. Apsveicu. Droši vari turpināt gulēt vien ar diviem, ne trim, nažiem zem spilvena, jo mēnesis solās nesties bez liekiem satraukumiem. Varbūt tikai mēģini šomēnes nevienam nesalauzt sirdi. Tas palīdzētu tev naktīs gulēt, kad gaidi kāda uzbrukumu. Varbūt Isamjēls var piedāvāt kādu dzīvības apdrošināšanas polisi.


Strēlnieks
(22.11.-21.12.)

Trāpīgs piemērs:
Hevenlija Klārka
Žēl, ka kalambols jau aiz muguras, jo šis mēnesis būtu panesies raženi. Bet nekas! Ja nevar gūt punktus stīpas, tad to varēja darīt citās vietās. Piemēram, elšpūšu pazemes (tiešā nozīmē) pokera vakaros. Slīdeņu roku laušanās sacensībās. Grifidoru drosmes pārbaudījumos, kurš vairāk reizes pieklauvēs pie direktora kabineta durvīm un tad aizbēgs. Nav ieteicamas vienīgi kraukļanagu azartspēles. Neviens viņus nepārspēs mikstūru ātrā sajaukšanā un dzeršanā, pēcāk neskrienot uz slimnīcas spārnu.


Mežāzis
(22.12.-19.01.)

Augsts piemērs:
Hārlija Hadsone
Tā vien šķiet, ka esi īstena kalnu kaza, jo tavs aprīļa atspēriens tik turpina vest augšup un torņa griesti to nespēs apturēt. Šķēršļi tak' tādi nieka puteklīši. Lai pie zemes birst žokļi par taviem gluži neiespējamajiem veikumiem! Apkārt degs baumas par taviem darījumiem melnajā tirgū, kur kucēnus iemaina pret vislaimes mikstūru.


Ūdensvīrs
(20.01.-18.02.)

Interesants piemērs:
Dominiks de Leseps
Teiciens, ka “esmu tik dziļā pakaļā, ka ūdens smeļas mutē, bet dibens deg”, nekad nav apzīmējis tevi vēl labāk, kā tagad. Parādu piedzinēji ar kaucēkļiem klauvē pie durvīm, elfi pazaudējuši visas labās kājas zeķes, bet tavi draugi to vien dara, kā dod nekam nederīgus padomus. Var gadīties, ka vienīgo mieru radīsi bibliotēkā un ārā no tās vairs nerādīsies līdz mācību gada beigām. Taču ne viss būs tik slikti. Starp grāmatu plauktiem būs atrodamas daudzas radniecīgas dvēseles ar līdzīgām likstām. Lai arī ko saka par pretpolu pievilkšanos, nekas nav romantiskāks par kopīgu īdēšanu par dzīvi.


Zivis
(19.02.- 20.03.)

Noslēpumains piemērs:
Marksvels Dēmo
Ja redzi pret sevi pavērstu pirkstu, tad kāds ir atklājis tavu nerātno noslēpumu. Viss, ko esi tik cītīgi slēpis un prom no svešām acīm turējis, pēkšņi no zila gaisa šai mēnesī tiks gaisā mests un citu degunos bāzts. Pat tavs sirds zaķītis, kura identitāti neesi nevienai pašai dzīvai dvēselei atklājis, uzzinās, ka tieši tu esi tas, kurš zog viņa/as zeķes un paslēp savā spilvena drānā, lai vēlāk naktī izvilktu un... Tu jau zini.
Varam ieteikt vienīgi sadedzināt visu sadedzināmo, noslīcināt visu grimstošo un turēt īkšķus, ka pārdzīvosi šo mēnesi bez pārāk traģiskiem publiskajiem apkaunojamiem. Ja kas, var vienmēr nomainīt identitāti un sākt mācīties Durmštrangā, kā to darījuši jau daudzi citi pirms tevis.

/Raksta autors: Rūdis Pūķis/