Janvāra numurs, 31.01.2017.

[Bubuļu Kambaris]

REDAKTORES SLEJA
___________________________________________________

Jauns gads, jaunas apņemšanās un mēneši, kas ik gadu sāk jaunu gaitu divpadsmit soļu apmērā. Mēs esam izdzīvojuši pusi no šī mācību gada un, kaut liekas, ka jūnijs nav vēl pat saredzams, patiesībā paies vien mirklis, un skolēni no septītā kursa taps par absolventiem, bet bērni, par kuriem mēs, "Bubuļu Kambaris", rakstījām oktobrī, vairs nebūs paši jaunākie Cūkkārpas audzēkņi.

Kas tad ir plānots šajā semestrī? Cik sprāgstošu katlu redzēsim mikstūru kabinetā un cik skolēni tiks pieķerti skolas gaiteņos pēc komandantstundas? Kurš tornis galu galā iegūs zeltu kalambolā un kuru sveiks direktors Ross pēdējā mielastā pirms vasaras sākuma, sniedzot skolas kausu? To varam tikai minēt, tomēr šajā numurā pirmā gada mēneša ietvaros aplūkosim, kādas iespējas ir pēc skolas beigšanas, iepazīsimies tuvāk ar aizgājušā gada ziemas balles krāšņajiem tērpiem, kā arī pirmo reizi redzēsim ārpus "Bubuļa Kambara" tapušu rakstu - lai zinātu, par ko tas ir, lūdzams nenolikt numuru un turpināt lasīt!

Jauku semestri vēlot,
BK redaktore

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

PASĀKUMU KALENDĀRS:
1. februāris - 1. marts
___________________________________________________

2. februāris: sveču liešana
20.00 | Maģijas vēstures klase
Visas dienas garumā nodarbībās pēc profesoru ieskatiem gaidāma tematiska pieskaršanās sveču tēmām, praktiskie uzdevumi sveču apburšanā, aizdedzināšanā un veidošanā. Savukārt pēc vakariņām visi audzēkņi aicināti piedalīties prof. Rīdas un prof. Smita organizētā sveču liešanā, lai izmēģinātu, kā sveces tiek gatavotas pašu rokām - tādēļ tiks gaidīti visi interesenti maģijas vēstures kabinetā!

3. februāris: ziemas sporta diena
9.00 | Pulcēšanās pie skolas galvenās ieejas
Skolas teritorija jau kopš paša rīta būs pārvērtusies par sacensību vietu - sagatavo komandu un azartisku noskaņojumu, jo kontrolpunktos torņu komandām jāveic uzdevumi, kas saistīti ar ziemas sporta veidiem. Ziemas kausa izcīņa turpināsies arī pēc pusdienu pārtraukuma līdz 16.00, kad komandas varēs doties atpūsties un sasildīties, lai atgrieztos uz apbalvošanu 17.00!

4. februāris: šaha ātrspēļu turnīrs
13.30 | Lielā zāle
Pienācis laiks pierādīt savas spējas melnbalto lauciņu pārvaldīšanā. 4. februārī varēsim noskaidrot Cūkkārpas labāko šaha spēlētāju. Sacensībā iespējams piedalīties ar saviem šaha figūru komplektiem, taču tie pirms turnīra tiks pārbaudīti pret apburšanu. Noslēgums un apbalvošana 18.00 turpat Lielajā zālē.

10. februāris: tikšanās ar rakstnieku Lesteru Vatersu
13.00 | Vieslekciju klase 5. stāvā
Visiem interesentiem iespēja piedalīties sarunā ar detektīvu autoru, rakstnieku un bijušo auroru Lesteru Vatersu. Jautājumi, atbildes, stāsti, pieredze - kaut kas no cita skatpunkta par dzīvi, rakstniecību un noslēpumu šķetināšanu.



14. februāris: Valentīndiena
18.00 | Lielā zāle
14. februārī nodarbības, kurās tik ievadīta Valentīndienas tematika, tiks saīsinātas līdz 15.30, lai 18.00 Lielajā zālē varētu pulcēties uz svētku pasākumu. Balle notiks līdz 21.30, bet koptelpās jābūt atpakaļ līdz 22:00, jo nevajag aizmirst, ka nākamajā rītā nodarbības notiek pēc ierastā grafika.

18. februāris: tikšanās ar rakstnieku Džonu Lokvudu
13.00 | Vieslekciju klase 5. stāvā
Tehniskos prātus interesēs lekcija, ko vadīs grāmatas "Vientiesības māksla" autors Džons Lokvuds. Saruna par Lokvuda sapņiem - vientiešu tehnoloģiju atveidi praktiskajā maģijā, jaunākajiem pētījumiem, inovācijām. Kādas ir iespējas un kāda šīs nozares virzība? Vai kādreiz maģija ies roku rokā ar zinātni? To varēz uzzināt vieslekciju klasē 5. stāvā!

24. februāris: absolventu salidojums
21.00 | Torņu koptelpas un Lielā zāle
Cūkkārpa mīļi gaida ikvienu, kas reiz te mācījies, uz abolventu salidojumu. Iespēja satikt skolasbiedrus un draugus, redzēt sen neredzētas sejas un atkal sēdēt pie galdiem Lielajā zālē, kas no 20.00 būs absolventu rīcībā. Sākot no 19.00 no Cūkmiestiņa kursēs karietes uz Cūkkārpu, savukārt 3.00 pēc pasākuma beigām tiks nodrošināts transports atpakaļ, bet atsevišķi reisi kursēs arī atrāk atkarībā no pieprasījuma.
Esošajiem skolēniem stundas saīsinātas līdz 15.30, vakariņas — no 18.00 līdz 19.00. Komandantstunda 19.45, bet par garlaicību nebūs jāraizējas, jo koptelpās torņu aktīvisti prefektu vadībā organizē galda spēļu vakaru!



26. februāris: sniegpulkstenītes diena
13.00 | Skolas teritorija
Laiks sajust, ka ziema tuvojas beigām, tādēļ ārā tiks meklēts pavasaris un baudīts saulainais laikais, jo pareģi sola februāra beigās lieliskus laikapstākļus. Kādēļ gan neizdzenāt mākoņus sevī, kas sakrājušies pa ziemas mēnešiem, un neabūt pirmajam, kas atrod pirmo sniegpulkstenīti?

28. februāris: pankūku diena
Ēdienreižu laikā | Lielā zāle
Pankūkas smaržo pēc brīvdienu rītiem, tomēr reizēm iespējams brīvdienas radīt arī otrdienās. Stundas atceltas netiks, bet visas dienas garumā, ieskaitot starpbrīžus, būs iespējams Lielajā zālē mieloties ar visdažādāko veidu pankūkām, tādēļ ļoti ieteicams šo iespēju izmantot, zinot, ka varbūt tieši tevi sagaidīs kāda pankūka, kas iepriekš nav baudīta un tagad atradīs vietu sirdī.

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

KO IESĀKT PĒC SKOLAS?

___________________________________________________

Sēžot skolas solā un sapņojot par pusdienām, murgojot par mājas darbiem un cerot uz drīzām brīvdienām, karjeras izvēle šķiet kā nevajadzīga doma. Tuvākais laiks, kad cūkkārpieši parasti par to ieprātojas, ir apmēram septītajā kursā, kad lielai daļai jāsāk apsvērt, kā nākotnē tikt pie regulārām maltītēm. Nevajag uztraukties par to, ka kā absolvents nebūt neesi kvalificēts nedz Cūkkārpas direktora amatam, nedz kļūšanai par Lielbritānijas Burvju ministru, lielākoties tāpat nāksies sākt ar kaut ko nelielu, un šeit mēģināšu tev palīdzēt ar izvēli.



Interesē kalambols?
Gandrīz katrs, kurš spēlē kādā no skolas komandām, sapņo iekļūt slavenā kalambola komandā un satricināt pasauli ar savu talantu. Un lai gan kļūt par kalambola zvaigzni tiešām ir viena no iespējām, ir arī citas darba vietas, kuras saistītas ar burvju mīļāko sporta veidu. Vienu no piemēriem jau būs pamanījis katrs lasītājs, kurš ir pabijis Diagonalejā, kur Viktorijas laikmeta ēkā atrodas "Viss kalambolam!" — veikals, kas nevienu šīs spēles fanu neatstās vienaldzīgu. Ja tomēr pārdošanas māksla tevi nesaista, ir iespēja sevi parādīt arī ministrijas telpās Maģisko spēļu un sporta veidu departamentā, bet tiem, kam kļūšana par kalambola zvaigzni ir nepārvarama vēlme, Misija de Fantoma, lidošanas profesore un "Vigtonas klejotāju" dzinēja iesaka sākt ar skolas kalambola komandu un piedalīšanos kalambola nometnēs, arī junioru līga ir ļoti laba iespēja. Tālāk atliek tikai gaidīt sludinājumu par pieteikšanos uz vietu komandā un nav vērts smādēt pat rezervista posteni.



Interesē dziedniecība?
Neslēpsim, dziednieka profesija nebūs domāta kuram katram, jo negribam taču, lai mūs "dziedina" ikviens nemākulis. Ir nepieciešams saņemt vismaz labāk nekā cerēts pārvērtību, burvestību, mikstūru, herboloģijas un APTZ eksāmenos. Dziednieku sagatavošanā tiek paredzētas mācības Sv. Mango dziednīcā, bet pēc tam var pārcelties arī uz privāto sektoru vai lūgt darbu tepat skolas slimnīcas spārnā.



Interesē burvestības un APTZ?
Šo priekšmetu fanātiem parasti dzīves mērķis ir kļūt par auroru, bet jāsaka, ka arī šī ir ļoti sarežģīta profesija. Ir nepieciešams saņemt vismaz labāk nekā cerēts pārvērtību, burvestību, mikstūru, herboloģijas un APTZ eksāmenos, pirms var uzsākt auroru apmācības, bet tās nav vienīgās lietas, ko pārbauda. Topošajam auroram nedrīkst būt bijušas problēmas ar burvju likumu, un pat aizdomas uz kriminālām nosliecēm var likt šim sapnim sagrūt. Izturot konkursu gan atzīmju, gan reputācijas ziņā, vieta elitāro maģijas pasaules aizstāvju rindās vēl nebūt nav garantēta, jo jāiziet neskaitāmi treniņi un pārbaudījumi, kas ne katram ir pa spēkam. Tiesa, aurors nebūt nav vienīgais amats, kur APTZ un burvestības ir augstā cieņā. Ir vērts apsvērt iespēju pieteikties gan Maģisko negadījumu un katastrofu departamentā, gan Maģiskās pārvietošanās departamentā.



Interesē vientieši?
Cūkkārpā mīt burvji un raganas, kuri nāk tieši no vientiešu pasaules, bet ir arī tādi, kuriem vientiešu pasaule vienkārši neiedomājami interesē. Gan vieniem, gan otriem ir iesakāms apsvērt darbu ministrijā, kur noteikti izdosies atrast un izcīnīt vietu Vientiešu priekšmetu nepareizas izmantošanas birojā, Vientiešu lietu birojā vai Vientiešiem iebarojamo stāstu komitejā. Daži mēdz uzskatīt, ka interese par vientiešiem ir gluži lieka un nepareiza, jo mums taču ir paredzēts dzīvot burvju pasaulē, bet šiem cilvēkiem ir vērts atgādināt, ka uz salas mēs dzīvojam ar viņiem kopā un ir vērts zināt, ko tādi ēd ne tikai ziemā, bet arī brokastīs.



Interesē maģiskās būtnes?
Mīlestība pret maģiskajām būtnēm var atvērt durvis uz Maģisko būtņu regulēšanas un kontroles departamentu, ja ir vēlme strādāt ministrijas sienās, bet arī tiem, kas ikdienā vēlētos ciešāku un mīlīgāku saskari ar zvēriņiem, ir iespējas ārpus ministrijas sienām. Pūču mīļiem atradīsies vieta pastā, bet ar citiem mājdzīvniekiem var strādāt arī Diagonalejā "Pie Pūkķepas". Asāku izjūtu cienītājiem ir pieejamas arī programmas ārzemēs, piemēram, pūķu izpēte Rumānijā.



Interesē pareģošana?
Lai gan sen pagājis tas laiks, kad dzīves nedrošības un migla prasīja pa pareģim katrā galmā, arī mūsdienās pareģošana ir prasme, kas spēj nodrošināt cilvēku ar iztiku. Katrā festivālā ir paredzēta pareģošanas būdiņa, kur cilvēki (kaut vai joka pēc) vēlas uzzināt sava mīļotā vārdu, atslēgu uz bagātību un veidus, kā izvairīties no nelaimēm. Papildus tam laikraksti un žurnāli labprāt iekļauj horoskopu slejas, un arī "Bubuļu Kambaris" nav nekāds izņēmums. Ir iespēja arī iemēģināt roku sava biznesa veidošanā un atvērt pareģošanas bodīti. Kā piemēru tādai var minēt Diagonalejas reģu salonu "Kliedējot miglu".



Interesē skaitļi un noslēpumi?
Strādāšana Gringotu bankā uzliek augstas prasības, bet iespēja arī ir nenovērtējama. Ļaut gobliniem kļūt par saviem priekšniekiem ir ieteicams katram, kurš vēlas saņemt ne tikai augstu algu, bet grib arī ceļot un mesties bīstamos, galvu reibinošos piedzīvojumos. Tiesa, te nedod priekšroku gluži karstgalvjiem. Viens no eksāmeniem, kurā ir jāiegūst augsts novērtējums, ir aritmantika, kas parasti skolēniem nebūt nesaistās ar ceļošanu un piedzīvojumiem. Bet, ja briesmas tevi nebaida un skaitļi galvu smagu nedara, Gringotu bankā noteikti atradīsi savu īsteno vietu.



Interesē rakstīšana un/vai fotografēšana?
Tie, kuri vēlas veidot karjeru žurnālistikā, diezgan ātri sapratīs, ka Cūkkārpa īsti nepiedāvā priekšmetus, kas ļautu šādas prasmes attīstīt, bet skola ir parūpējusies arī par dažādiem pulciņiem un ārpusklases nodarbībām, kas varētu šajā lietā palīdzēt. Gan rakstīšanu, gan fotografēšanu var attīstīt tepat "Bubuļu Kambara" sienās. Tas nodrošinās, ka, ejot uz darba interviju, būsi bruņojies ne tikai ar entuziasmu un vēlmi sevi pierādīt, bet arī ar diezgan biezu portfolio, ja būsi cītīgi strādājis. Darbs jaunajiem profesionāļiem atradīsies gan "Dienas Pareģī", gan "Tīņu Raganā", gan citos izdevumos, kas vēsta par burvju pasaules jaunumiem un aktualitātēm.



Interesē kulinārijas mākslas?
Pazemīgi pateicamies Cūkkārpā dzīvojošajiem elfiem, jo viņu smagā un rūpīgā darba dēļ mēs varam izbaudīt gan gardas brokastis, gan sātīgas pusdienas un nepārspējamas vakariņas. Tomēr viņu dižā pavārmāksla laupa skolēniem iespēju mācīties gatavot ēst ar zižļu palīdzību. Ir arī izslēgta iespēja, ka skolēni varētu izmantot virtuvi saviem eksperimentiem. Tā kā pilngadību nesasniegušajiem burvjiem arī māju virtuvē nedrīkst izmantot burvestības, tad vienīgais padoms tiem, kuri ļoti vēlas strādāt tādās iestādēs kā "Caurais katls" vai "Trīs slotaskāti", ir gaidīt un cerēt.



Interesē kaut kas sāpīgi specifisks?
Protams, augšā uzskaitītie deviņi novirzieni ir tikai neliela daļa no iespējām, kas paveras jaunam burvim vai raganai. Kāds varbūt kopš bērnības grib audzēt augus, būvēt slotas vai ražot sveces. Varbūt nav neviena, kas var pieņemt tevi darbā par trīctārpu audzētāju, jo Lielbritānijā neviens nenodarbojas ar trīctārpu audzēšanu? Ja nu tu gribi veidot rakstus žurnālam par burvju motocikliem, bet tāda nemaz nav? Nenokar degunu, jo tā ir lieliska iespēja tev pašam ķerties pie darba un izveidot kaut ko jaunu, atvērt jaunu uzņēmumu, piepildīt savu sapni.

/Raksta autors: Fins Ballentains/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

NO ZELTA LĪDZ KARANTĪNAI

___________________________________________________

Decembra numurā varējām lasīt par Cūkkārpas Ziemassvētku tradīcijām, secinot, ka teju 90% gadījumu balles laikā skola tērpusies baltā un lūkojusi spītēt Londonas Ziemassvētku pamatgarastāvoklim – "nu nezinu, vai gribu būt sniegota vai labāk ar miglu. Labi, izvēlējos – atkusnis un lietus".
Nu jau pagājušais gads saucams par pagrieziena punktu šajā balto svētku tradīcijā. 22. decembrī aizvadītā balle nozīmīga ar trim lietām – 1) dominējošais zelta motīvs; 2) grupa "Ilūziju pūķi" Cūkkārpas Lielajā zālē; 3) bažas par iespējamas epidēmijas aizsākumu.

Runājot par zelta motīvu, varējām to vērot ne tikai elegantajās dekorācijās, kas jau kopš senseniem laikiem bijis Cūkkārpas pasākumus raksturojošs elements, bet arī skolēnu tērpos. Šī gan nebūtu īsta sabiedrība, ja noteikums tiktu izpildīts simtprocentīgi, tomēr pārsteidzoši lielais zeltīto apģērbu klāsts ballē lika spriest, ka ikviens cienīgs burvis savā garderobē tur kaut ko šajā krāsā (vai arī gluži vienkārši ir burvis un kaut ko pārvērš zeltā).
Ziemassvētku ballē "Bubuļu Kambara" MESA (Modes Elementu Saskaņošanas Apvienība) nav sēdējusi dīkā, bet sekojusi Cūkkārpas modes tendencēm, lai piešķirtu 2016. gadam atbilstošas 16 nominācijas 4 kategorijās.

Ziemassvētku Pastelis 2016
Vientiešu pasaulē par gada modes krāsu atzītā maigi rozā iekarojusi arī burvju pasauli. Ziemassvētku ballē bija vērojams plašs visa veida gaišo un krēmīgo toņu klāsts, liecinot, ka tie joprojām nav zaudējuši aktualitāti. Modes kritiķi pauž, ka pasteļtoņu izvēle apģērbā norāda uz ilgām pēc rozēm.

Nominants nr. 1
Olīvija Brenta
Rūpīga apģērba izvēle - baltu rožu krāsas kleita ar izšūtu rožu rakstu un zelta akcenti matu aksesuāros, kas arī ieturēti šo ziedu tematikā. Tērps vienu soli no pārcentības, tomēr kleitas zelta josta ir izvēlēta liliju zelta tonī, kas dod patīkami atsvaidzinošu akcentu tērpa kompozīcijā. Vērojams izteikts mājienu kopums, kas norāda uz vēlmi saņemt rozes.

Nominants nr. 2
Hārlija Hadsone
Elegants tērps, lai arī vairāk būtu piemērots kādam citam saviesīgam vakaram nevis skolas Ziemassvētku ballei. MESA pauž viedokli, ka izsitumi uz rokām ir mākslīgi, jo izkārtoti rožaino sniegpārslu rakstā, kas pirmo reizi parādījās 2015. gada rudens kolekcijas modes skatē Florencē. Korsete piestāv valkātājai, bet komplektam piederētos sudrabota vai zeltīta apmetņveida mantija.

Nominants nr. 3

Ārija Melisa Hārpera
Kleitas piegrieztne ar interesantu svārku daļu, kas pagarinās uz aizmuguri, un kafijas krēma krāsas kurpes ar lentīšu akcentiem pie potītēm. Tērpa virsējā daļā izmantotas mežģīnes, kas neticami ilgi un pārliecinoši turas aktuālāko audumu vidū. Zelta krāsai pasteļtoņu kompozīcijā atstāta neuzbāzīga vieta, izmantojot matu lenti. Matu sakārtojums lokās atbilstošs svinīgai vakara norisei, meitenīgi un saskanīgi.

Nominants nr. 4
Lilija Džonsone
Gaisīga kleita, kas izceļ meitenes smalko figūru. Ievērota tonālā gamma "kakao ar pienu" ar zeltītas krāsas atblāzmu, kas gan nav sevišķi izteikta. Tērps saskaņots ar apaviem, veidojot brīnišķīgu koptēlu. Kleitas rotājošajos elementos izvēlētas aplikācijas, kas burvju modes pasaulē pēdējā laikā svin savu uzvaras gājienu. Arī šajā salikumā izmantotie ziedu motīvi attiecināmi uz rožu tematiku.

Nomināciju Ziemassvētku Pastelis 2016 iegūst
Ārija Melisa Hārpera


* * *
Zelta Putekļi 2016
Modes pasaulē nereti tiek ievērots princips - mazāk ir vairāk. Šī gada svētku zelta tematikas ballē bija vērojami tērpi, kuros dārgmetāla krāsas elementi izmantoti pavisam minimāli. Akcenti, kas lietoti neuzbāzīgi, tik tiešām neakcentēti un pat kautrīgi - zelta putekļi.

Nominants nr. 1
Žizelle Mertelle
Pirmajā acu uzmetienā varētu likties, ka zelta elementu tērpā nav, tomēr ap kaklu ir aplikta ķēdīte, kas gan nav izmantota kā rotaslieta uzmanības pievēršanai. Kleita klasiskā vakarkleitu piegriezumā. Melnā krāsa ir aktuāla vienmēr, bet garās piedurknes siluetu padara piemērotu tieši ziemas sezonas pasākumiem. Lai piedotu koptēlam izteiksmību, ieteicams izmantot smagnējākas rotaslietas, it sevišķi 2017. gada ziemas sezonā aktuālos luminiscējošos aksesuārus, taču neuzkrītošā elegance ir piemērota pasākumiem bez lampu gaismām. (Diez vai ierašanās ballē, esot nepārliecinošā veselības stāvoklī, ir tas drošākai veids, kā nepievērst sev uzmanību.)

Nominants nr. 2
Melānija Džeja Viljamsa
Zelta motīvs vērojams grimā, kurā tik tiešām izmantoti zelta putekļi. Koptēls saskaņots ar frizūras toni, izmantotas 2016. gada modes krāsas. Kleitu interesantāku padara tās raksts, un augstpapēžu kurpes, kas vēl pagājušajā dekādē skaitītos drosmīga izvēle, papildina komplektu un padara tā valkātāju sievišķīgāku, lai arī apavu krāsu ieteicams saskaņot ar grimu. Kurpju masīvais siluets dod kopējai figūrai balansu un līdzvarotību. Tērps ļoti atbilstošs koncertam, ērts, bet ar vakara pasākumiem pieskaņotām niansēm. Tāpat šāda stila apģērbs būtu piemērots brīva stila dārza svētkiem.

Nominants nr. 3
Marsels Marss
Tērps ieturēts tumšos toņos, tomēr viss ir ļoti labi saskaņots. Brokāta izvēle vestes audumam ir laba izvēle, jo apģērbs neizskatās nomācošs. Tieši tāpat lielisks papildinājums ir zelta tauriņš. Tas, lai arī neliels, perfekti iederas koptēlā, akcentējot seju. Audumu faktūras rada jauku saspēli, kas tērpu padara ne tikai akurātu, bet arī interesantu.

Nominants nr. 4
Miroslava Volkova
Tumši zilā krāsa tiek atzīta par teicamu izvēli svinīgu pasākumu apmeklēšanai. Tumšie toņi izmantojami, ja ir vēlme piešķirt tēlam nosvērtību, bet šajā gadījumā tērpa koptēlu līdzsvaro kleitas meitenīgais piegriezums, neļaujot izskatam kļūt pārāk dramatiskam un nesaderīgam ar vecumu. Zelts izmantots matu sprādzē, kas ir neuzkrītošs, bet jauks tērpa papildinājums, dodot tam svētku tematikas pasākuma apmeklēšanai nepieciešamo mirdzumu.

Nomināciju Zelta Putekļi 2016 iegūst
Žizelle Mertelle


* * *
Nepavisam Ne Zelta Dumpinieks 2016
Runājot par zelta tēmas ievīšanu apģērbā, varējām redzēt arī personāžus, kuri nepavisam nebija centušies iekļauties šajā noteikumā. Varbūt tas būtu nepareizi saprasts vairāk ir mazāk, lai gan MESA visiem liek pie sirds, ka nemaz reti kad būs vairāk.

Nominants nr. 1
Sanamiela Dīdī Evansa
Kleita izvēlēta tonī, kas pēc intensitātes varētu atbilst zeltam, tomēr ir tumši zaļa. MESA komanda tā arī nav noskaidrojusi, vai tā ir apzināta rīcība vai nejaušība, ģērbjoties slikti apgaismotās telpās. Svārku daļas garums varētu būt īsāks, lai tā beigtos virs ceļa, jo izvēlētais modelis vizuāli padara kājas īsākas. To gan atsver augstpapēžu kurpes, kas, esot melnas, eleganti pieskaņojas kleitai. Faktūra iekļaujas svētku tematikā, un kleita pati par sevi arī ir pietiekami uzrunājoša, lai neprasītu citus aksesuārus, ar ko to papildināt.

Nominants nr. 2
Fabiāns
Modes industrija jau sen neaprobežojas vairs tikai ar cilvēku tērpiem. Tieši tāpat burvju sabiedrībā skolas ballēs nav aizliegts ierasties tiem, kas nebūtu skolēni vai skolas darbinieki. Lakoniska tērpa izvēle, kas ir pilnīgi pietiekama attiecīgajam valkātājam. Izmantotas vasarai raksturīgās krāsas, spītējot gan gadalaikam, gan zelta tematikai. Tauriņa raksts dinamisks, mūsdienīgs, ievēro jaunākās tendences, bet koptēls - simpātisks, elegants, nepārsātināts.

Nominants nr. 3
Londons Hapijs Holidejs
Klasisks, pārdomāts tērpa risinājums ar elegantu saskaņu. Uzvalka krāsa nav intensīvi melna, bet ar gaišāku melnā toņa nokrāsu, kas atsvaidzina koptēlu, neļaujot tam kļūt smagnējam. Tauriņš atšķiras no pārējā tērpa krāsas, kļūstot par interesantu elementu un akcentu, kas labi izceļas uz baltā krekla fona. Šāda krāsu izvēle ir ne tikai vienmēr aktuāla un saderīga ar uzvalka piegriezumu, bet arī palīdz iegūt nepārsātinātu, bet piesaistošu tēlu.

Nominants nr. 4
Kolbijs Millers
Sportiski ikdienišķs tēls, kas kontrastē ar lielāko daļu pasākuma apmeklētāju izvēlētajiem tērpiem. Džemperis ar gaumīgu svītru rakstu un sarkanās krāsas akcentējumu. Apģērbs neatbilstošs svinīgiem pasākumiem, tomēr vērtējams kā industriālā ielu modes novirziena, kas plaši tika apspriests 2016. gada konferencē "Mode un maģija", elements. Apavi varētu tikt saskaņoti ar sarkano līniju džemperī. Zelta krāsa tērpā nav manāma, uzsverot nevēlēšanos iekļauties un piederību industriālajam stilam, kam tiek paredzēta spoža nākotne sarīkojumu tērpu lauciņā.

Nomināciju Nepavisam Ne Zelta Dumpinieks 2016 iegūst
Kolbijs Millers


* * *
Zelts 2016
Ja Lielā zāle tērpusies zeltā, tad tādiem jābūt arī skolēniem. Šī gada ballē zelts izmantots bagātīgi, apskatot gan tērpus, kuri akcentēti ar to, gan tādus, kuru galvenā iezīme ir zelts. Modes kritiķi pauž, ka 2017. gada pavasaris varētu ieviest glamūra vēsmas modes pasaulē, liekot arī ikdienas tērpos arvien vairāk pārādīties dārgmetālu motīviem, sevišķi zelta.

Nominants nr. 1
Džoijs Smits
Žaketes piegriezums rada ilūziju, ka tā tik tiešām darināta no plānas zelta kārtiņas nevis auduma. Modelis piemērots jauniem cilvēkiem, kopā ar tumšajām džinsa biksēm spēlējot par labu prognozēm par glamūra aktualizēšanos jaunajā gadā. Džinsa neuzkrītošā faktūra kalpo arī tam, lai koptēls nekļūtu pārsātināts. Ikdienas bikšu savienojums ar spīdīgu žaketi ir riskants, tomēr šoreiz piemērots koncerta atmosfērai.

Nominants nr. 2
Džena Leitmane
Ārkārtīgi izteiksmīga kleita, kas neprasa papildus aksesuārus. Lai arī izgriezums ir drosmīgs, svārku daļa veido piezemētu tēlu. Frizūra ir interesants tērpa papildinājums, turklāt atsegta kakla līnija palīdz labāk novērtēt figūru. Mazliet paaugstinātā jostasvieta izceļ vidukli, tāpat arī svārku daļas krokojums, kas ieturēts klasiskā sievišķīgā stilā, tādēļ nekonkurē ar spīguļojošo kleitas audumu par galveno tērpa elementu. Pilnvērtīgi apspēlēts zelta motīvs, nenokļūstot galējībās un pārmērībās.

Nominants nr. 3
Geila Erharta
Ikdienišķākā stilā ieturēts tērps, kurā lieliski kombinēti dažādi zeltainie un tumšie toņi. Baltais ziedu motīvs ir ziemai neraksturīgs, meitenīgs akcents, kas noteikti pievērš uzmanību un piešķir tēlam vieglumu. Interesanta arī faktūru saspēle, jo tās ir atšķirīgas, bet vienā intensitātē, tādēļ nav nomācoša. Džemperis kombinēts ar pieguļošiem svārkiem un zelta krāsu, tādēļ izskats ir atbilstošs gan koncertam, kurā ieteicams ierasties ērtās drēbēs, gan svinīgākam pasākumam.

Nominants nr. 4
Lulū Vinglesa
Kleitu atšķirīgu padara caurspīdīgais audums, kas kombinēts ar mirdzošo augšdaļu. Fasons piemērots vakara atpūtas pasākumiem ar svinīgu, bet neformālu ievirzi. Horizontālās līnijas svārku daļā optiski liek izskatīties tai īsākai nekā patiesībā, savukārt vertikālie motīvi plecu daļas krokojumā akcentē izgriezumu un vizuāli slaidina pārējo tēlu. Tērps, kas akcentē figūru, bet satur interesantas detaļas.

Nomināciju Zelts 2016 iegūst
Džena Leitmane


/Raksta autors: Ailejs Mints un MESA komanda/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

2016./2017. MĀCĪBU GADA KALAMBOLA KOMANDAS:
ELŠPŪTIS

___________________________________________________

Kā trešais raksts rubrikā "2016./2017. mācību gada kalambola komandas" ir par elšpūšiem jeb konkrētāk — par Elšpūša kalambola komandu. Jāteic, ka šī torņa sportisti lielākoties bija visai nerunīgi un sniedza diezgan īsas atbildes uz mūsu reportiera uzdotajiem jautājumiem, tomēr es ar lielāko prieku to norakstītu uz pārāk lielu aizņemtību mācībās un treniņos. Bet, neskatoties ne uz ko, šomēnes mēs laižam gaisā elšpūšus. Jūsu uzmanībai: Elšpūša kalambola komanda!



Hektors Nīls Finlijs
III kurss | dzinējs
Savu stāstu Elšpūša trešā kursa audzēknis un komandas dzinējs Hektors Nīls Finlijs jeb vienkārši Nīls sāk ar tādu pašu paziņojumu, ar kādu tik bieži nāk klajā arī citi spēlētāji — spēlēt kalambolu ir stilīgi. Kā vienu no iemesliem, kāpēc viņš ir komandā, Nīls min faktu, ka, ja puisis nespēlētu, mamma viņam liktu iet uz jauklodīšu klubu, kas, pēc Nīla domām, nemaz nav stilīgi (Jauklodīšu aizstāvji, sarosieties!). Elšpūtis arī pavēsta, ka uzskatot — viņam sanākot tīri labi, ko spriežot pēc tā, ka vēl neesot izmests no komandas. Nīls pastāsta mūsu reportierim, ka pirmos gadus esot bijis komandas rezervistos, jo tobrīd elšpūšus pārstāvējuši lielākoties tikai vecāko kursu audzēkņi. "Turklāt es vairāk cerēju uz triecēja pozīciju, bet šogad izdomāju, ka gribu paākstī... atvainojiet, pamēģināt kaut ko citādāku, tāpēc nolēmu kļūt par dzinēju. Izrādījās, ka man tīri labi sanāk arī šis postenis." Nīls plānojot nākamgad izmēģināt kļūt par sargu, lai paeksperimentētu. "Nu, jā, vispār es uzskatu, ka elšiem šogad ir lieliskas izredzes uz kausu, pat ja manis paša apkopotie statistikas dati norāda, ka drīzāk nāksies samierināties ar otro vietu." Tad Finlijs interviju beidz, aizbildinoties ar to, ka nokavēšot herboloģijas sākumu, kaut gan mūsu reportierim vairāk šķita, ka viņš vienkārši nezina, ko vēl teikt, jo līdz stundas sākumam bija vēl četras minūtes.



Džuljeta Smita
V kurss | dzinēja
Džuljeta Smita — Elšpūša dzinēja bija viena no tām komandas spēlētājām, kas intervijā izteicās īsi, tomēr līdz ar to atviegloja reportiera darbu. Meitene stāsta, ka pieteicās komandā, jo viņas tēvs arī savā laikā bija spēlējis torņa komandā un Džuljeta bija vēlējusies turpināt tradīciju. Viņa pavēsta, ka spēlē jau otro gadu, un mēs varam viņai novēlēt arī turpmāku veiksmi. "Palīdzēja Elšpūšu komandas solidaritāte. Elšpūši vienmēr ir viens par visiem un visi par vienu. Līdz šim man pašai ir veicies tīri labi."



Artēmijs Harkness
V kurss | dzinējs
"Kalambols ir foršs!" Šādi savu īso stāstījumu sāk piektā kursa elšpūtis un torņa dzinējs Artēmijs Harkness. Puisis stāsta, ka viņam šajā sportā patīkot lieliskais komandas gars, draudzība un, protams, arī pati lidošana. Viņš pavēsta, ka būt gaisā ir forši (tam mēs, nekalambolisti, varam vien mēģināt noticēt) un ļoti priecājoties par iespēju būt komandā. "Tas ir ļoti super!"



Džefra Lī
III kurss | triecēja
Vienu no Elšpūša komandas triecējiem — trešziemnieci Džefru Lī mums nezināmu iemeslu dēļ gaiteņos neizdevās noķert. Iespējams, viņa bija nokļuvusi slimnīcas spārnā, bet varbūt vienkārši nebija atrodama — to mēs nezinām, taču jebkurā gadījumā viņa nevarēja mums sniegt interviju. Tā nu mēs varam jums pavēstīt tikai pašu pamatinformāciju. Džefra kalambolu spēlē tikai pirmo gadu un ir ar to nodarbojusies tikai neprofesionāli. Tomēr izskatās, ka līdz šim viņai ir veicies visai labi, redzot meiteni zibam laukumā un raidām āmurgalvu visai daudzu spēlētāju virzienā.



Kolbijs Millers
III kurss | triecējs
"Pāris dienas pēc mācību gada sākuma es piepeši sajūtu tik baisu smeldzi, ka teju gribējās atstiept kājas turpat gultā," šādi otrs Elšpūša triecējs — Kolbijs Millers — klāsta, liekot ar humora izjūtu mazāk apveltītajiem šausmās nostenēties. "Man bija tik daudz jautājumu par dzīves jēgu, par manu sūtību šajā pasaulē un sāļo riekstiņu ražošanas procesu, un mana galva bija tik smaga no pārdomām, ka būtu nepieciešamas desmit domnīcas, lai to atvieglotu." Un izrādās, ka tam visam esot bijis pavisam vienkāršs risinājums. Millers stāsta, ka pēc šīm pārdomām nolēmis doties uz atlasi. "Tas bija gandrīz kā zibens no skaidrām debesīm, nu, atziņa, ka vienīgi āmurgalvu trenkāšana spēj sniegt tādu metafizikāli metastāzisku piepildījumu, ka viss pārējais tā priekšā nobāl kā Ignācijs O'Henigens, kas sapratis, ka visa pasaule ir uzzinājusi par viņa mīlu pret krēma kūciņām." Tad elšpūšu triecējs vēl piemetina, ka to nemaz nav drīkstējis teikt, un nozūd miglā.



Bleiks Linns
V kurss | sargs un komandas kapteinis
"Kalambols, ja godīgi, nekad nav bijis manu prioritāšu sarakstā — līdz pat pagājušajam gadam jebkāda saskare ar kalambolu bija tuvu nullei, ņemot vērā manu problēmu ar dzirdi — vien pāris mēnešus spēlēju Bosbatonā, pēc kuriem vajadzēja komandu pamest." Kā priekšpēdējais mūsu rakstā savu stāstu par kalambolu stāstīt sāk Bleiks Linns — piektā kursa elšpūtis, torņa sargs un kapteinis. "Tāpēc arī nevienu brīdi nebija ienācis prātā, ierodoties Cūkkārpā, stāties torņa komandā, tomēr šis bija jauns sākums, un man likās, ka... kāpēc ne?" Bleiks pastāsta mūsu reportierim, ka viņam tobrīd esot pietrūkusi cilvēku sabiedrība, tāpēc viņš devās uz kalambola komandas atlasi, lai izmēģinātu laimi. Viņš esot nospriedis, ka sliktākajā gadījumā vienkārši tikšot atraidīts, par ko arī pārāk nepārdzīvotu, jo kalambols taču nebija viņa sapnis. "Tomēr Leo — nu, iepriekšējā kapteine, kas absolvēja pagājušogad — mani pieņēma, un uzreiz tiku pamatsastāvā — sarga postenī, izskaidrojot viņai, kas bija par problēmu. Pagājušogad komanda tiešām bija jauka — Leo centās izdomāt stratēģiju, kas palīdzētu man iesaistīties, tādēļ ka slikti dzirdu, un tas izdevās, jo šogad sanāca, ka Eleonoras vietā tiku kapteiņa amatā." Linns gan vēl piemetina, ka nemaz īsti nejūtas kā kapteinis, jo gandrīz visu lēmumu pieņemšanai tiek ņemts vērā katra spēlētāja viedoklis. Puisis pastāsta, ka ar pūču pasta palīdzību joprojām komunicē ar iepriekšējo komandas kapteini — Ridlijas jaunkundzi. "Un tā nu ir sanācis, ka šogad Elšpūtis cīnīsies par zeltu, ar ko mēs ļoti lepojamies."



Fuu Kasumi
VII kurss | meklētāja
"Kad Leo izteicās gada sākumā, ka vāca komandu, man pat doma nebija pieteikties. Es pat uz slotas īsti nemācēju turēties," Elšpūša kalambola komandas japāņu izcelsmes meklētāja smejas. Uz jautājumu, kāpēc viņa pieteicās, ja nemaz nebija domājusi to darīt, meitene pastāsta, ka viņai tā šķitusi vienīgā iespēja, kā aizpildīt brīvo laiku un atteikties no iespējas piedalīties kādā sportiskā aktivitātē esot šķitis neiespējami. "Mājās — Japānā — bija cits režīms..." Fuu pastāsta, ka ar draugu un komandas biedru palīdzību esot daudz ko iemācījusies un tikusi komandas rezervistos. Viņa pārmaiņus ar tagadējo komandas kapteini Bleiku pamīšus spēlēja sarga postenī. "Zini, tas bija tiešām tik interesanti, ka tas šķita pats par sevi saprotams turpināt arī šogad, un tagadējais meklētāja postenis man pat ļoti labi patīk. Tas tomēr ir tik patīkami atrasties gaisā, vējam svilpojot gar ausīm, ar vienu mērķi, uz ko koncentrēties. Bet vislabākā tomēr ir sajūta, kad tev starp pirkstiem raustās trausli spārniņi. Tā ir tik ļoti pozitīva pieredze, ka noteikti ieteiktu visiem, kas vēlas nākamgad pieteikties komandā."

/Raksta autors: Džoijs Smits/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

INTERVIJA AR ALIJU GROTU

___________________________________________________

Sarunu ar Aliju Grotu — talantīgo un neaizmirstamo bijušo Grifidora kalambola komandas kapteini un sardzi — pavada siltas atmiņas un brīnišķīgs dzīvesprieks. Tiekamies janvāra sākumā, sestdienas pēcpusdienā, pie karstas šokolādes krūzes "Cūkkārpas Espresso" mājīgajās sienās, lai parunātu par skolas laiku, kalambolu un dzīvi tagad.

Tu sāki kalambolu spēlēt jau pirmajā kursā... Kas pamudināja toreiz doties uz atlasi — varbūt vari pastāstīt kādus spilgtākos iespaidus?
Jā, pirmajā... Jau pirms mācībām Cūkkārpā es zināju, ka saistīšu savu dzīvi ar pūķiem. Tur savukārt ir nepieciešama liela prakse lidošanā. Un kur gan var iegūt vislabāko lidošanas praksi, ja ne kalambolā? Tikai pēc savas pirmās spēles es patiesi iemīlēju pašu spēli.

Pūķu meitene — tā tevi atminas. Tagad agrais sapnis ir piepildījies, un tu strādā pūķu aizsardzības jomā? Un kā tad ir — lidošanai tiešām puķkopībā ir liela nozīme?
Tieši tā, šobrīd strādāju tieši šajā jomā. Līdz šim strādāju pūķu rezervātā Skotijā, bet šogad uzsākšu savas gaitas Starptautiskajā Pūķu novērošanas un aizsardzības organizācijā tepat Londonā. Kad strādāju rezervātā, tad lidošana ir viens no galvenajiem pārvietošanās veidiem. Pie pūķa ir jāpiekļūst un jāiemanās viņam netraucēt — šim mērķim slotas ir lielisks pārvietošanās līdzeklis.

Vispār jau uzsākt spēlēt pirmajos kursos ir grūtāk, ne? It īpaši, ja pretī tie, kuri spēlē ilgāk.
Grūti, bet ne neiespējami.

Kādas ir tavas atmiņas par pirmo spēli?
Pirmajā spēlē nelāgi trīcēja ceļi. Paveicies bija ar laika apstākļiem — bija saulains, nebija vēja. Toties uztraukums bija liels, arī stīpas milzīgas, un es pie tām tāda pavisam maza. Pirmā nopietnā spēlēšanas pieredze vispār, emocijas bija sakāpinātas. Labi, ka paveicās — toreiz līdz stīpām pretinieku dzinēji tika retu reizi.

Tu arī vēlāk spēlēji sarga postenī — vai kādreiz gadījās izņēmumi?
Kad kļuvu par kapteini, es iemanījos paspēlēt visos posteņos. Kapteinim ir jāsaprot, ko prasīt no spēlētājiem, tālab apguvu visu. Bet pašās spēlēs — nē. nebija nepieciešamības, jo mums bija spēcīga komanda.

Tu kļuvi par kapteini otrajā kursā. Kā vēlāk pierāda vēsture, otrais kurss, lai pārņemtu komandas vadības grožus, ne vienam vien kapteinim ir bijis liktenīgs. Kā bija, kad pēkšņi tāda atbildība bija jāuzņemas?
Hmh.... tā bija atbildība. Bet nebija jau tā, ka man to uzgrūda un būtu spurojusies pretī. Toreiz Kerija [Kerija Halka — aut. piez.] piedāvāja, un es piekritu. Pēc pirmā spēles gada biju kļuvusi par īstu kalambola un sava torņa fanu. Biju gatava darīt visu, lai pasniegtu komandu pēc iespējas labāk, un, ja tas nozīmēja veltīt savu brīvo laiku komandai, es biju tam gatava.

Kāda bija tava pirmā spēle kā kapteinei? Nuja... Spēle pret kraukļanagiem bija smaga, īpaši jau tāpēc, ka pirmā kapteiņa ādā. Pēc šīs spēles noteikti saņēmāmies un trenējāmies vēl ilgāk un spītīgāk.
Tagad gan apzinoties, ka Felita ir profesionāla kalamboliste, varu stāstīt, ka reizi esmu pret viņu spēlējusi.

Kā sava torņa komandas kapteine tu aizvadīji divarpus sezonas. Kas bija tie spilgtākie mirkļi uz laukuma un ārpus tā?
Manuprāt, visspilgtākā un jautrākā bija sāncensība starp torņiem. Jau nedēļu pirms spēles bija jāuzmanās, kur spert kāju. Fani no pretējām komandām mēdza izspēlēt dažādus jokus, lai gan mēs jau darījām tāpat.
Pavisam noteikti arī spriedze uz laukuma, kuru varēja griezt ar nazi — tā bija satriecoša! Īpaši jau tāpēc, ka daļa no mums bija draugi. Es, piemēram, biju ļoti labās attiecībās ar Vendiju fon Grāfu un Billiju Džo no Elšpūša komandas. Un tajā pat laikā ar Seto Kandu, kurš bija Elšpūša torņa komandas kapteinis tolaik, mums bija visai naidīgas attiecības gan uz laukuma, gan ārpus tā. Lai gan — laikam tagad jau to var teikt — mums ar Seto nemaz nebija tik sliktas attiecības, kā citiem skolasbiedriem šķita. Mēdzām sēdēt trofeju istabā un kacināt viens otru, un savā ziņā arī atbalstīt vienam otru, ja vajadzēja atslēgties no uztraukumiem par skolas vai kalambola lietām.

Kāds tolaik bija grifidoru cīņas spars un sporta gars? Klīst skolā nostāsti, ka agrāk līdzjutēji bija skaļāki, trakāki... Kā bija uz laukuma?
Cīņas spars bija liels. Un atbalsts arī. Jā, līdzjutēji esot bijuši skaļāki. Tā runā. Bet manos laikos pirms spēlēm bija jāstaigā ar apsardzi, ja gribi tikt vesels uz spēli.
Uz laukuma tu atdodies spēlei un momentam. Ir grūti ievērot, kas notiek tribīnēs, kad tev jāredz viss pārējais. Lai gan jāatzīst, ka uzmundrinājumi bieži sniedza nepieciešamo enerģijas devu.

Kalambolistu kopības sajūta? Vai mēdzāt kopā svinēt arī sezonas beigas vai citus notikumus? Ne tikai grifidoru vidū, bet kopā ar citiem skolas kalambolistiem?
Svinējām, bet tikai ar savējiem. Savējie, protams, varēja būt no dažādiem torņiem.

Kāda tu pati biji līdzjutēja, kad spēlēja citas komandas? Vai arī pēc tam, kad vairs kalambolu torņa izlasē nespēlēji?
Centos neizlaist nevienu spēli. No vienas puses, profesionālā interese, bija jāmācās pretinieku taktika, no otras, tā ir forša spēle.
Es aizgāju no skolas kalambola komandas, jo man lielākoties nedēļas nogalēs bija jādodas uz mācībām, saistītām ar Pūķaudža akadēmiju. Bet, ja es biju skolā, es biju uz spēlēm. Tur, kā nekā, spēlēja mani draugi.

Kuri bija tavi elki kalambolistu vidū?
Kuru kalambolistu vidū? Skolas vai pasaules?

Pasaules līmenī, bet varbūt arī mazākā. Galu galā, Cūkkārpas sienas piedzīvojušas ne vienu vien talantu ar spēju kādu iedvesmot.
Pasaules līmenī man patīk, ko sāk darīt amerikāņu līderi. Viņiem ir interesants stils — citādāks nekā mūsējais.
Ja no skolas, tad es teiktu ka Felita Adegrede un Toms Lunaro. Es to visu noveļu uz pirmo zaudēto spēli.

Vai kādreiz biji iedomājusies, ka varētu pievērsties kalambolam arī profesionāli? Aiziet Felitas ceļu?
Jā, atzīšos — bija tāda doma, pat kā tāds neliels sapnis.

Un kā ir tagad? Vai izdodas kādreiz satikties ar draugiem, bijušajiem kalambolistiem no skolas, lai uzspēlētu kādu sadraudzības spēli?
Nē, diemžēl ne. Satikties izdodas, bet vairāk ar atsevišķiem cilvēkiem. Ne tik daudz, lai varētu savākties komanda saspēlei.

Sarežģīti, kad katra ceļi aizgājuši uz savu pusi. Vai tev ir sanācis pasekot līdzi tam, kas notiek skolas kalambola laukumā arī pēc tavas absolvēšanas?
Nē, nav gan. Un kas notiek?

Pašlaik gaidām pusfinālu, finālu — tie gaidāmi martā. Kraukļanagi un grifidori sacentīsies par bronzu, bet slīdeņi un elšpūši par zeltu.
Novēlu visām komandām veiksmi un izturību! Un, protams, vēlu izbaudīt piedzīvojumu!

/Raksta autore: Liliāna Feltone/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

SIENAS JOPROJĀM KLUSĒ:
ENVIKA PERSONĪBA, ZIEMASSVĒTKU PANDĒMIJA
UN CITI NEATBILDĒTI JAUTĀJUMI

___________________________________________________

Ierobežotā teritorijā, kurā aptuveni deviņus mēnešus no divpadsmit uzturas hormonu, sarežģītu starpattiecību struktūru un pārbaudes darbu nomākti pusaudži, nav brīnums, ka notikumus – svarīgus un nesvarīgus – visbiežāk izrādās gandrīz neiespējami paturēt noslēpumā. Skolas sienām arī mēdz būt ausis, tā puskrēslā čukstošās balsīs nereti brīdina tie, kuri Cūkkārpā ir paguvuši iekrāt pieredzi, un, kā apgalvo kāds anonīms Grifidora septīta gada audzēknis, iepriekšminētais teiciens vismaz tikpat bieži ir uztverams arī burtiski. Sienām tiešām ir ausis; viņš tās esot pat redzējis (par skolas sienu burtiskajām ausīm raksts gaidāms kādā no nākamajiem numuriem, ja vien korespondentu, tas ir, mani, viņi līdz tam laikam nebūs paspējuši nomušīt kā mušu). Lai vai kā, nebūtu pārspīlēti sacīt, ka ikviens no mums reiz ir bijis spiests nonākt situācijā, kad tik rūpīgi glabātais noslēpums, atklāts tikai vienai vienīgajai ļoti uzticamajai, izredzētajai dvēselei (ne obligāti dzīvai), nākamajā rītā jau ir kļuvis par dzīvi apspriestu piedevu citu brokastu kafijai.

Un tomēr, spītējot sienu asajai dzirdei, pusaudžu nespējai piemērotā brīdī aizvērties un mājas elfiem, kas, šķiet, slapstās aiz katra stūra, vienmēr ir noslēpumi, kas tiešām paliek noslēpumi. Jautājumi, uz kuriem atbildes nudien zina vienīgi tie, uz kurām tās attiecas, un notikumi, kurus neviens līdz galam nespēj izprast; pa gaiteņiem aizvien klīst personas, kuru rīcības motīvi ir tīti tik biezā miglā, kādu spētu radīt tikai Kains Lasks pēc kārtējās reizes, kad nepareizas sastāvdaļas dēļ ir uzsprāgusi kāda sevišķi smirdīga un dūmojoša mikstūra. Šķiet, maldās tie, kuri apgalvo, ka visa informācija vēlas būt brīva. Šis raksts nesniegs atbildes, pat atbilžu variantus ne. Šeit atrodami vienīgi jautājumi.



Skolas teritorijas pārziņu mistērijas
Nav noliedzams, ka Aizliegtā meža pārzini Enviku un skolas sargu Vilkēdi par augstākajā mērā noslēpumainām figūrām uzskata ne tikai pirmziemnieki, kas abu prasmi pārvietoties nemanāmi sākumā sava pieredzes trūkuma dēļ parasti mēdzi norakstīt tikai uz standarta maģiju, kura pašiem vēl nav mācīta, vai slepenajām ejām, kurām, kā šķiet, varētu uzdurties pat aiz kādas tualetes izlietnes. Tomēr, lai arī ko atsevišķi pasniedzēji apgalvotu, kad kārtējo reizi ir uzsprādzis kāds izgaisināms akmens vai Adrians Bruks atkal ir cerējis izmantot kristāla lodi kā lētu aizstājēju pornožurnāliem, skolēnu pieredze un zināšanu bagāža pieaug – taču, kā izrādās, ne pietiekami, lai saprastu, kā tas nākas, ka tad, kad esi gandrīz otrā Aizliegtā mežā malā, Enviks vienalga spēj materializēties teju no zila gaisa. Galu galā, "Cūkkārpas vēsturē" melns uz balta ir rakstīts, ka skolas teritorijā teleportēties nav iespējams! Kāda anonīma Kraukļanaga ceturtziemniece izsaka teoriju, ka varbūt direktors Ross attiecībā uz Enviku ir veicis kādu izņēmumu teleportācijas liegumā; tam gan nepiekrīt šīs pašas kraukļanadzes draudzene no Slīdeņa, kura apgalvo, ka Enviks vienkārši cauri visam mežam ir izvilcis kaut kādu signalizācijas maģiju. Tās, protams, ir ļoti loģiskas teorijas, tomēr vispārējā noslēpumainība liek domāt, ka īstās atbildes, visticamāk, ne tuvu nav tik vienkāršas, ka tās spētu izlobīt persona, kas vēl nav kārtojusi SLIMus.

Nav zināms pat Envika īstais vārds, kaut arī ir daudzi, kas apgalvo, ka tās esot muļķības. Visi tikai to izrunā un raksta nepareizi, proti, meža pārzini sauc nevis "Enviks", bet gan vienkārši "Ens Viks"; šīs teorijas atbalstītāji arī uzskata, ka ir droši apgalvot, ka meža pārzinis Viks un MBK bijušais pasniedzējs Viks ir radinieki. Vēl neesat pārliecināti? Ja tā, tad atbildiet uz šo vienkāršo jautājumu: vai kādreiz esat redzējuši "Enu Viku" un Vincentu Viku vienā telpā? Tieši tā. Esat. Un vai esat ievērojuši, cik draudzīgi viņi bija, piemēram, kad Vincents tajā liktenīgajā rītā palūdza Enam pasniegt sāli? Turklāt abiem piemīt apbrīnojama prasme saprasties ar maģiskajām būtnēm, kas acīmredzami norāda, ka abi, iespējams, pavadījuši kopā bērnību kādā fermā, bijuši Gammu krapšu audzētāvā vai vismaz dzīvojuši netālu no zooloģiskā dārza.

Kas attiecas uz Vilkēdi, šobrīd skolas pagrīdes līmeņos – tajos, kur savā laikā būtu baidījusies ieskatīties pat bijusī "Bubuļu Kambara" redaktore Tamāra Poļakova – visizplatītākā teorija apgalvo, ka vecais vīrs nemaz neesot vecs vīrs, pat sieva ne. Elšpūša piektgadnieks, kurš bija arī tas, kurš padeva ziņu par jaunumiem, teic, ka ir vairāk nekā iespējams, ka Vilkēde patiesībā esot portrets – kārtējais Burvestību Ministrijas nelietīgais eksperiments, kurš pēc projekta slēgšanas droši un klusi ticis nobāzts Cūkkārpā. Nebūtu jau pirmā reize. Jūs taču kādreiz esat dzirdējuši par tiem milzīgajiem zirnekļiem, kuri it kā dzīvojot Aizliegtajā mežā? Oficiāli tiek apgalvots, ka tās ir akromantulas, taču būsim atklāti: akromantulas šādā klimatā izdzīvot nespētu. Visticamāk, ka Aizliegtajā mežā ir nobāzts kāds pēc Ministrijas radīts zirnekļveidīgs mutants, un šķiet vairāk nekā ticams, ka abi Viki Cūkkārpā strādāt sākuši tikai tāpēc vien, lai turpinātu pētījumus un pilnveidotu šo drausmo noziegumu pret dabu. Vēl šaubāties? Protams, ka šaubāties, bet tas ir tikai saprotams. Šaubas ir dabiska reakcija, it īpaši gadījumos, kad ir nācies apstrādāt tikai daudz jaunas, sensacionālas informācijas. Taču tie vēl ir tikai ziediņi.



Cūkkārpa – bioloģisko ieroču izmēģinājumu poligons?
Es jau agrāk esmu rakstījis par Cūkkārpu un bioloģiskajiem ieročiem, t.s. “Vemjošo Ārčiju” (skat. “Bubuļu Kambara” 2015. gada septembra numuru), ar kuru saistīts darījums, iespējams, bija patiesais pagājušā mācību gada sākuma grautiņa iemesls. Toreiz aizdomas krita uz Reini Šustu un Nīlu Finliju, kuri elfu aizsegā pārdevuši bioloģisko ieroci šobrīd gan no plašāka redzesloka nozudušajam Džeraldam Nordstounam. Lai gan toreiz "Bubuļu Kambaris" izteica pareģojumu, ka gaidāms plašs, maģisks karš, pagaidām gaistone liekas lielākoties mierīga. Bet neļausim tai iemidzināt savu modrību! Tas ir tikai klusums pirms vētras, burbuļošana pirms tējkannas svilpiena, murmināšana pirms Ignācija O’Henigena dūres tieši sejā, un Lielbritānijas Burvestību ministrija apzinās to pat līdz kaulam. Viņi ir gatavi uz visu, Cūkkārpas skolēnu dzīvību apdraudēšanu ieskaitot.

Iespējams, ka vainojams izmisums, tomēr šogad Burvestību ministrija no saviem netīrajiem, “mērķis attaisno līdzekļus” principā balstītajiem darbiem vairs pat nekautrējas. Ziemassvētku ballē bija vērojams atklāts, nekaunīgs eksperimentāla bioloģiska ieroča izmēģinājums, kurā kā "nulles pacientes" tika izmantotas divas nevainīgas (burtiskā nozīmē, jo par abu romantiskajiem piedzīvojumiem pagaidām ziņu nav) meitenes: no ASV pārbēgusī kraukļanadze Hārlija Hadsone un elšpūšu dzejniece Žizelle Mertelle, kuras, kā vēsta uzticami avoti no medspārna, ballē ieradušās ar izsitumiem un augoņiem klātām rokām. Un jāatzīst, ka varbūt arī vēršanās pret abām šīm jaunkundzēm nav nejauša, ņemot vērā, ka viņas ir cieši saistītas ar revolucionāri noskaņoto pagrīdes biedrību K.E.G.S. Lai gan tās biedri mēdz apgalvot, ka klubs ir saistīts ar kalambolu, nevar izslēgt, ka tas ir tikai aizsegs un ka patiesais K.E.G.S. mērķis ir pretošanās Linkolna Rosa vīzijām par nākotnes burvju pasauli, kurā vienīgais un galvenais noteicējs ir viņš pats.

Katrā ziņā, šī raksta autors iesaka pārējiem zināmajiem K.E.G.S. biedriem, tostarp Kjārai Mak’Konmarai un Arkturam Moslijam, nedaudz piesargāties. Cūkkārpa čum un mudž no Ministrijas ielikteņiem, daudziem vērīgākiem un pat ne uz pusi šķietami tik acīmredzamiem, cik Kristians vai Kolins Ross. Turiet abas acis vaļā! Tie var būt pat pirmziemnieki: Lilija Džonsone, kura it kā nevainīgi slapstās gar bibliotēkas plauktiem, vai Olīvija Brenta, kura izliekas aizrautīgi pļāpājam ar savu draugu bariņu, vai klusā slīdene Sjerra Velša, kura dievojas, ka tur ieklīdusi nejauši. Nekad nevar zināt, vai tas sārtais un sulīgais ābols, kurš pie brokastu galda aicināt aicina iekosties, neizrādīsies vienvirziena biļete uz slimnīcas spārnu – vai "Bosbatonu", uz kuru noslēpumainu iemeslu dēļ devusies mazā Tiamata Veta.



Ko redzēja Tiamata Veta?
Kā minēts, neviens īsti nezina iemeslus, kuru dēļ no horizonta nozudusi Grifidora pirmziemniece Tiamata Veta. Lai gan oficiālā, skolas vadības akceptētā versija apgalvo, ka Veta šobrīd mācoties Bosbatonā, šajā lietā ir daudz neskaidrību un gaužām aizdomīgu pretrunu. Kāpēc tāda steiga? Vai Vetas vecāki ir tik neizlēmīgi? Varbūt Bosbatona piedāvāja mācību programmas, kuras vairāk atbilda Vetas nākotnes plāniem? Bet varbūt viņai Cūkkārpā vienkārši nepatika? Protams, tās ir loģiskas versijas. Galu galā, tūkstošiem bērnu pasaulē gandrīz ik dienu nomaina skolu šo un līdzīgu iemeslu dēļ; šeit nav nekā, ko redzēt, vai ne tā? Un tomēr – vai mēs varam ignorēt faktu, ka īsi pirms Cūkkārpas pamešanas par šo mazo grifidori piepeši tik ļoti ieinteresējās prefekts Hjalle Svatsons un Linkolna Rosa jaunākajam dēlam – zēnu vecākajam Karlam Rosam – tik pietuvināta persona kā Gregorijs Einsverts? Vai tiešām tikai sagadīšanās?

Bet ir arī cita iespēja. Tiamata Veta, visticamāk, ka pilnīgi nejauši, uzdūrās svarīgas informācijas dzīslai, kuras nākšana atklātībā varētu iemest spieķus Linkolna Rosa apgriezienus strauji uzņēmušajos riteņos, tāpēc Kristianam Rosam tika pavēlēts no meitenes atbrīvoties. Prefekts Svatsons un topošais aurors Einsverts, nabaga meitēna torņabiedri, būtu ideāli kandidāti šim darbam. Viņiem tikai bija jāiegūst Vetas uzticība – pirmgadniecei noteikti glaimotu vecāko gadu puišu uzmanība – un tad no viņas eleganti jāatbrīvojas, kamēr Linkolna Rosa sazvērnieki to pašu izdara ar Tiamatas Vetas ģimeni. Pēc tam jau atlika tikai visiem apgalvot, ka Tiamata Veta ir devusies uz Bosbatonu, un varbūt pat nosūtīt pāris glītas vēstulītes meitenes Cūkkārpā iegūtajiem draugiem, lai izvairītos no aizdomām.

Galu galā, mums atliek tikai zīlēt, kurš būs nākamais. Varbūt Vetai tomēr izdevās nodot informāciju kādam citam no šī gada pirmziemniekiem? Eloīza Volfa, Lilija Džonsone, Emīlija Grimma, Miroslava Volkova, Marsels Marss, Aji Čana, Raīsa Vasvani, Maikls Spektrs, Džoijs Smits, Nikola un Rebeka Eba Obskvas – kurš no viņiem starp mājasdarbiem un saburzītiem saldumu papīriņiem slēpj atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka mūs visus?

Patiesība ir tur, ārā, un "Bubuļu Kambara" pienākums ir to noskaidrot. Es, Korespondents X, neceru, ka šis raksts izies cauri "Bubuļu Kambara" jaunās redakcijas mašinērijai, taču mans pienākums ir vismaz mēģināt.

/Raksta autors: Pagrīdes korespondents X,
kurš savu vārdu aizvien neatklāj un joprojām meklē patiesību "tur ārā"/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

KĀDAS IR SKOLĒNU JAUNĀ GADA APŅEMŠANĀS?

___________________________________________________

Jaunais gads parasti tiek sagaidīts ar jauniem mērķiem. Teju katrs prātā tur kādu apņemšanos, ko nākamajās 365 dienās vēlas piepildīt, tādēļ janvārī "Bubuļu Kambaris" aptaujāja Cūkkārpas audzēkņus par to, kādas ir viņu 2017. gada apņemšanās.



Lilija Izabella Džonsone
Grifidors, 1. kurss

Ak, manas jaunā gada apņemšanās... Esmu apņēmusies vairāk sportot un dzīvot veselīgāk, bet kuru es cenšos apmānīt? Atgriežoties jaunajā gadā pie mācībām, mans apņemšanās spēks izzūd arvien ātrāk un ātrāk. Laikam jau neizpildīšu nevienu no savām apņemšanām.



Šarlote Grīna
Kraukļanags, 7. kurss

Beigt dzert



Džoijs Evanss Smits
Elšpūtis, 1. kurss

Es parasti jaunajā gadā neko neapņemos, jo neuzskatu, ka jauna gada pienākšana ir tieši tas pagrieziena punkts, kad kaut kas jāapņemas. Ja es gribu kaut ko patiešām paveikt, varu to apņemties izdarīt arī jūlija vidū. Turklāt, es nezinu, vai mans raksturs būtu pietiekami stingrs, lai apņemšanos pildītu.



Miroslava Volkova
Slīdenis, 1. kurss

Manas? Teju tās pašas, kas no semestra sākuma, bet es taču nevaru izbojāt pārsteigumu tās visas uzreiz atklājot, ne?



Marsels Marss
Slīdenis, 1. kurss

Mana jaunā gada apņemšanās ir... kā lai to tā veiksmīgi noformulē. Proti, es jau esmu tīri foršs, bet es gribu kļūt foršāks.



Gabriels de Leseps
Kraukļanags, 6. kurss

Izlasīt gada laikā 200 grāmatas. Pagājušajā gadā nolūzu pie 173. Dzīvē nekad nav par daudz literatūras. Mani mīļie skolas biedri nešķiet to saprotam.



Žizelle Mertelle
Elšpūtis, 6. kurss

Es sevi nemānu.



Londons Hapijs Holidejs
Grifidors, 4. kurss

Apņemšanos jau būtu ļoti daudz, tādu mērķu un ieceru, tikai nevar visas teikt publiski. Aizbraukt uz "Ilūziju pūķu" koncertu. Nokārtot teleportēšanās eksāmenu. Nesalauzt sprandu, nekļūt par tēvu. Kaut kā tā aptuveni, šitās tādas virsotnītes. Ā, vēl sastādīt īstu apņemšanos sarakstu un iemācīties spēlēt mutes harmonikas.


Nimuē Blēra
Grifidors, 2. kurss

Parasti manas apņemšanās nemēdz dzīvot ilgi. Es vai nu daru to uzreiz, vai nu nedaru nekad. Ja es nolemju, ka man vajadzētu apskriet apkārt ezeram, es to uzreiz daru. Var nesanākt, bet tad es zinu, ka nesanāk. Man gan parasti sanāk lietas, kuras es gribu, lai man sanāk. Bet, ja man jābūt tādām uz jauno gadu… mmm… nu, dabūt kalambolā ne pēdējo vietu. Mums kalambolā tā nelāgi sanāca šogad, bet tā gadās, ja es nevaru spēlēt visos posteņos un kapteine ir tāda… nu tāda jauka. Tātad, pirmā apņemšanās ir neizgāzties kalambolā. Otrā… hmm, otrā... vairāk ēst. Es tāda kaulaina padevusies, kalambolistam galīgi nepiestāv. Un trešā ir… piekaut katru "Bubuļu Kambara" murmuli, kurš par mani, maniem draugiem, maniem komandas biedriem vai maniem Grifidora biedriem raksata visādas muļķības. Ar trim pietiek, ja?



Džuljeta Smita
Elšpūtis, 5. kurss

Sasniegt savu izvēlēto mērķi par jebkādu cenu, pat ja vajadzētu visus pagrūst malā, lai tikai to sasniegtu.

/Raksta autors: Ailejs Mints/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

SOLI TUVĀK PROFESORIEM:
DŽEKS SMITS

___________________________________________________

Lai arī jaunais gads šķietami ir jaunu mērķu un izmaiņu laiks, "Bubuļu Kambaris" tik un tā saglabā arī ierastās vērtības. Arī šomēnes tika intervēts viens no profesoriem, lai uzzinātu viņu nevis kā skolas darbaspēku, bet arī cilvēku ar savu personību, pagātni un noslēpumiem. Janvārī varat iepazīties ar maģijas vēstures pasniedzēju un ekscentrisko cilvēku Džeku Smitu, pie tējas tasēm viņam piekrītot atbildēt uz pāris jautājumiem nevis par vēstures terminiem, bet viņu pašu.

1. Kāda ir Jūsu spilgtākā bērnības atmiņa?
Tādu ir vairāk nekā vajag - ja es tās visas saliktu domnīcā, tā visticamāk applūstu, tādēļ man būs grūti izvēlēties vienu, bet, ja tā uzstājīgi man lūdz, es izvēlēšos savu pirmo tikšanos ar tirgotāju Isamjēlu, manā pirmajā kursā. Potergeista vadīta ekskursija Cūkkārpā — tas bija jaudīgi!

2. Kā nolēmāt kļūt par profesoru?
Pie manis atkļuva Aicinājums, es saklausīju Likteņa saucienu, un mans ceļš atveda uz Cūkkārpas pili.

3. Kādi ir plusi un mīnusi, strādājot par profesoru?
Izskatās, ka man ir laiks piezemēties. Plusi profesora darbā... manuprāt, to netrūkst. Katra diena ir citādāka nekā iepriekšējā, nav rutīnas. Kolēģi ir jautri, audzēkņi forši, protams, Cūkkārpas pils atstāj savu nostalģijas zīmogu — neesmu bez tā izticis.
Mīnusi... ja tā godīgi, tad liels mīnuss, ir tas, ka agri jāceļas. Esmu pūce, bet es cenšos. Par pārējiem mīnusiem man darba līgums liedz runāt.

4. Kādas ir atšķirības starp to, kādu dzīvi, mācoties Cūkkārpā, paredzējāt pēc skolas beigšanas, un realitāti?
Neko daudz tās abas realitātes, iedomātā no reālās, neatšķiras... Nē, meloju — atšķiras gan. Es gribēju būt izgudrotājs, iluzionists, aurors jeb vienkāršāk sakot — es gribēju būt viss. Tad es sapratu, ka vēsturniekam ir iespēja izzināt visas dažādās dzīves šķautnes laikmetu griežos.

5. Tā kā sācies jau otrais semestris un lēnām tuvojas skolas beigas - pēc kā Jūs ieteiktu vadīties, izvēloties nākotnes profesiju?
Godīgi vajag sev atbildēt uz jautājumu, kas ir tas, kas Tevi visvairāk aizrauj? Kad es uz šo jautājumu meklēju atbildi, tad sapratu, ka mani aizrauj dažādās cilvēces sejas, vēsture, kultūra. Citam atbilde noteikti būs citādāka, bet tikai tad, ja atbildēts būs godīgi, tad būs tā iespēja strādāt jomā, kura nesagādās zobu sāpes. Nevadieties pēc tādiem faktoriem kā atalgojums, prestižs un tamlīdzīgi. Neklausiet tam, ko jums cenšas iestāstīt citi, protams, uzklausiet, bet lemiet paši. Jūsu dzīve — jūsu lēmumi!

6. Kādas īpašības visaugstāk vērtējat skolēnos?
Spēja domāt loģiski, bet nedaudz ārpus ierastajām kategorijām. Manuprāt, skolēniem noder spēja izprātot oriģinālus risinājumus problēmām. Vēl augstu vērtēju spēju nesarežģīt sev dzīvi!

7. Ko Jūs varētu novēlēt visiem jaunajā semestrī?
Nesarežģiet sev dzīvi! Un novēlu atrast to, kas jums pašiem sirdij tuvs!

/Raksta autore: Džena Leitmane/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

HOROSKOPI:
01.02.-01.03.

___________________________________________________

Auns
(21.03.-19.04.)

Populārs piemērs:
Čārlija Ričardsa

Šobrīd ir vissliktākais laiks ceļojumiem. Nav gan gluži teikts, vai pie vainas būs sniegputenis vai ceļamērķis, bet katram gadījumam nemēģini arī teleportēties, pat ja kāds tevi šajā mākslā grib pamācīt. Zvaigznes iesaka pievērsties statiskākām aktivitātēm, piemēram, grāmatu lasīšanai vai dziedāšanai. Vai tev liekas, ka tev ir jauka balss? Tūlīt pat dodies pie Margaretas Regetas un uzprasies uz noklausīšanos muzikālajam teātrim.

Vērsis
(20.04.-20.05.)



Populārs piemērs:
Stīvens Mellezers

Ja tu mūžīgi novel savus mājas darbus kādam pirmziemnieku izcilniekam vai visas apgaitas savam pāriniekam, ja tu pat nevari pašrocīgi apmētāt sīkos ar sniegapikām, tad saņemies beidzot! Cilvēkiem tas vienreiz ir apnicis un zvaigznēm arī. Uzņemies atbildību! Un vēl kas – nepeldies ezerā, gaidāmas nepatikšanas ar ūdensļaudīm (un šajā scenārijā gan jau ar vismaz vienu Rosu arī).

Dvīņi
(21.05.-21.06.)



Populārs piemērs:
Džena Leitmane

Dari kaut ko, kas liks tev nonākt uz skatuves. Pankroka grupa, joku stāstīšana publikai, ludziņu uzvešana – kas vien tev šķiet tuvāks. Un aizmirsti uzskatu, ka cilvēkiem publiski būtu jādara tikai tas, kas viņiem padodas, jo tev šīs lietas galīgi neveiksies, bet tās vienalga ir labāk izdarīt. Varbūt tieši tādā veidā tu satiksi liktenīgu sarkanmati. Šī persona izmainīs visu tavu dzīvi, bet labā nozīmē.

Vēzis
(22.06.-22.07.)



Populārs piemērs:
Bils Bendžamins Tečers

Gan slīdeņi, gan elšpūši tev šobrīd ir izcili nelaimīgi. Ja viņi ir patrāpījušies blondi – vēl jo vairāk. Tāpēc izvairies no kopīgām ēdienreizēm, stundās esi uzmanīgs un, ja sanācis būt slīdenim vai elšpūtim, labāk guli Pūču tornī. Tu domāsi, ka tas gan ir pamatīgi pārspīlēti, bet esam tevi brīdinājuši. Toties labā ziņa ir tāda, ka veiksies mācībās. Varbūt grasies gulēt bibliotēkā?

Lauva
(23.07.-22.08.)



Populārs piemērs:
Selīna Deina Hārpera

Ja tev liekas, ka tava mūža mīlestība tevi krāpj, tev noteikti ir taisnība. Izvērtē situāciju un, ja nepieciešams, pamet to siržulauzēju, lai jau čakarē kādu citu. Ja tā darīsi, drīz atradīsi jaunu pielūdzēju pulciņu, kas tuvākajā mēnesī ir diezgan izdevīgi, bet, paliekot pie vecās mīlestības, veiksies kalambolā. Jocīgi, vai ne? Bet februārī Cūkkārpā nav kalambola maču, tad nu cik svarīgs var būt tāds apstāklis?!

Jaunava
(23.08.-22.09.)



Populārs piemērs:
Bordo Gamma

Liktenis iesaka īpaši izvairīties no spokiem – tie varbūt arī izskatās pēc nekaitīgiem radījumiem, kuri nevar pieskarties citiem, bet zvaigžņu stāvoklis liecina, ka tu kādu mirušu personu esi pamatīgi nokaitinājis. Ja tā ir tava vecmāmiņa, tad varbūt ir arī labā puse – viņa beidzot atklās tev savu slepeno cepumu recepti, jo zvaigznes saka, ka sanāks īpaši labi paēst. Cerēsim, ka ne pēdējo reizi uz šīs zemes.

Svari
(23.09.-23.10.)



Populārs piemērs:
Lia Linna

Ja veicas mācībās, beidz visiem klāstīt, ka tas ir tikai tavs nopelns. Citi, gan profesori, kas tevi mācīja, gan skolasbiedri, kas tev palīdzēja, arī tur ļoti aktīvi piedalījās. Bet ir ļoti pareizi krāt punktus, kamēr vien vari, jo tumšas naktis sola punktu atņemšanu uz tava rēķina. Tiesa, tumšas naktis arī sola burvīgus randiņus ar kādu īpašu cilvēku, tad nu laikam jāizvēlas, kas ir svarīgāks.

Skorpions
(24.10.-21.11.)



Populārs piemērs:
Džoijs Evanss Smits

Visliktāk jutīsies uzturoties zem zemes, tāpēc izvairies no Slīdeņa telpām, pagrabiem un pazemes ejām, kas ved uz vilinošiem skolas nostūriem. Īpaši neveiksies ar šaurām vietām, tāpēc izvairies arī no katra, kurš varētu mēģināt tevi iespundēt slotu skapī vai arī aprakt zārkā. Ja gadās iekļūt negadījumā, nebaidies nekavējoties sākt brēkt pēc palīdzības, cik skaļi vien vari. Ir labāk būt zaķpastalai, bet palikt dzīvam.

Strēlnieks
(22.11.-21.12.)



Populārs piemērs:
Martins Trusis

Ja sapņos sāk rādīties, ka tevi drīzumā gaida prefekta vai skolēnu vecākā nozīmīte, apsver savu pēdējā laika uzvedību. Vai mācības ir līmenī, vai pirmziemniekiem palīdzēts tikt no punkta A uz punktu B, vai strīdi tikuši izsķirti? Iespējams, ir pamats uztraukties, ka šāds gods tev drīzumā tiks piešķirts. Vai arī, ja negribi uzņemties šādu atbildību, tad ir vērts atteikt palīdzēt pēc stundām vismaz profesoriem.

Mežāzis
(22.12.-19.01.)



Populārs piemērs:
Gregorijs Einsverts

Arvien biežāk pamanīsi, ka Cūkmiestiņš ir tava iecienītākā vieta, kur pavadīt brīvo laiku, sēžot pie tējas tases, vērojot cilvēkus, staigājot pa veikaliem, bet ir vērts apsvērt citas laika pavadīšanas iespējas, jo turp doties regulārākās pastaigās nekā paredzēts ir gan grūti, gan nelegāli. Dodies uz bibliotēku un trofeju telpu, sarīko pasākumu tējas namiņā ar draugiem. Nav draugu? Sāc draudzēties ar cilvēkiem!

Ūdensvīrs
(20.01.-18.02.)



Populārs piemērs:
Anna Nimuē Blēra

Ieteicams izvairīties no bibliotēkām, jo tieši tur tevi gaida liela nelaime. Tas gan varētu nozīmēt, ka kritīsies sniegums mācībās. Tiesa, sniegums mācībās kritīsies jebkurā gadījumā, bet pārāk neuztraucies par to. Viduvēji uzrakstīts kontroldarbs vēl nav pasaules gals. Tā vietā ieteicams pavadīt laiku lidojot. Šādā veidā izdosies atvairīt gan dusmas, gan sliktas domas, jo jauna perspektīva ir viss, kas tev vajadzīgs.

Zivis
(19.02.- 20.03.)



Populārs piemērs:
Lulū Vinglesa

Pēkšņa kāre izpatikt visu smukulīšu romatiskajām jūtām nevainagosies panākumiem. Jā, tu spēj būt ļoti vilinošs objekts, kas labprāt paliek patērzēt un paflirtēt, bet arī izvēloties vienu, kuram veltīt primāro uzmanību, neko daudz nezaudēsi. Piekrītot aiziet uz randiņu tikai ar vienu, iegūsi ne tikai cieņu apkārtējo acīs, bet arī izvairīsies no lauztiem deguniem, lauztām sirdīm un lauztiem solījumiem.

/Raksta autore: Pasifeja Beitsa/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām