Februāra numurs, 14.02.2017.

[Bubuļu Kambaris]

REDAKTORES SLEJA
___________________________________________________

Ir divu tipu cilvēki - tie, kuri mēnesi pirms Valentīndienas jau cenšas uzvedināt mīļoto uz idejām par dāvanām vai plāniem, kas jau kādu laiku atrodas vēlmju augšgalā, un tie, kuri dienu pirms pasākuma atrod kādu, kas ir gatavs sēdēt koptelpā vai gaitenī, ēst šokolādi un smieties par visiem pārīšiem, kas paslīd garām. Bet, lai kurā kategorijā nesanāk ietilpt, no mīlas svētkiem izvairīties nav iespējams. Būs gan pārīši, gan čubināsanās, gan šokolādes, sirsniņas un amoriņi, kas cauri Cūkkārpas gaiteņiem nes vēstulītes un zīmītes un brīžiem saduras ar kāda pakausi.

Šis numurs ar to arī atšķirsies - tiks stāstīts par Valentīndienas plāniem un ko vientuļas sirdis var sadarīt šajā dienā, aplūkotas mītiem apvītās mīlas mikstūras, kā arī ierastā manierē iepazīts kāds no profesoriem, uzdodot arī kādu ar svētkiem saistītu jautājumu. Varbūt ir vēlme uzzināt arī par jaunumiem, ko ziņo zvaigznes tieši mīlas jomā? Bet varbūt tomēr interesē vēl kāda informācija par visiem zināmu kalambolistu? “Bubuļu Kambaris” ir sagatavojis dažādus rakstus dažādām gaumēm!

Lai mīlestības pilni svētki!
BK redaktore

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

PASĀKUMU KALENDĀRS:
1. marts - 1. aprīlis
___________________________________________________

4. marts: pārvērtību vieslekcija
13.00 | Vieslekciju klase 5. stāvā
Ja sen esi prātojis par to, kādas ir pazudināšanas burvestību robežas, un pirmo vieslekciju nebija iespējams apmeklēt, tad arī šoreiz mums jau labi pazīstamā lektore Flēra Goldinga iepazīstinās ar šīm pārvērtību mistērijām, prezentēs teoriju par to un arī uzklausīs jautājumus no klātesošajiem, tā solot interesantu diskusiju par aktuālākajiem jautājumiem šajā priekšmetā.

5. marts: Burvju ķegļu turnīrs
13.00 | Lielā zāle
Pirms ķeramies klāt kalambola piedzīvojumiem, iesildies ar burvju ķegļu spēli! Pievienoties var gan jau ar šo spēli pazīstamie, gan iesācēji un tikai skatītāji. Spēles notiks līdz plkst 17.00, kad sāksies apbalvošanas ceremonija dienas uzvarētājiem.

11. marts: absolventu kalambols
13.00 | Skolas kalambola laukums
Kamēr skolas komandas lēnām gatavojas saviem pusfināliem un fināliem, ir klāt ilgi gaidītais absolventu kalambola mačs. Nepalaid garām iespēju vērot Cūkkārpas un kalambola veterānus spraigā spēlē, no kuriem daudzi ir arī profesionālajās līgās. Sagatavo atbalsta plakātus elkiem un turi īkšķus par favorītkomandu!



12. marts: Cūkmiestiņa apmeklējums
13.00 | Pulcēšanās pie skolas galvenās ieejas
Pavadi svētdienu Cūkmiestiņā! Nācēju pulcēšanās notiks uzraugu pavadībā, ceļš līdz Cūkmiestiņam un atpakaļ tiks mērots karietēs, tomēr uz vietas - klaja brīvība saldumu, spēļu un patīkamas atmosfēras ieskautiem! Došanās atpakaļ plkst 18.00, tādēļ iesakāms sekot līdzi laikam, lai nenokavētu pēdējo karieti. Atceries, ka iespēja doties uz Cūkmiestiņu ir tikai ar atbilstošām atļaujām no vecākiem vai aizbildņiem!

18. marts: kalambola pusfināls (KKK pret GKK)
10.00 | Kalambola laukums
Līdz ar absolventu spēli ir sākusies arī cīņa par kalambola kausiem. Uz bronzu sacentīsies Kraukļanaga un Grifidora komandas. Neaizmirsti ierasties un atbalstīt savu torni un draugus!

25. marts: kalambola fināls (SKK pret EKK)
10.00 | Kalambola laukums
Tuvojoties marta beigām, sezonu noslēdz fināla spēle starp Slīdeņa un Elšpūša komandu. Visi šī gada sasniegumi beidzas tieši šeit! Nāc, atbalsti savējos un neaizmirsti, ka no plkst 20.00 Lielajā Zālē notiks sezonas noslēguma pasākums, kas ilgs līdz pusnaktij. Lai labākais uzvar!

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

PIECI PIETURPUNKTI VALENTĪNDIENAI

___________________________________________________

Pirms Valentīndienas ir viegli apjukt starp sirsniņām, konfektēm - mīlestības mikstūras vai tikai olu krēma pilnām - un putnu bariem, kas gatavi lidot "jebkur, lai tikai satiktu Tevi" (tā rakstīts vēstulē, kas putnam jānes). Neko nezinot, ir viegli apmaldīties, tomēr "Bubuļu Kambaris" ir gatavs palīdzēt saviem lasītājiem, sniedzot piecu punktu ceļvedi Valentīndienai.

1. Apsveic draugus

Balsoties uz Burvestību ministrijas Valentīndienas komisijas datiem, vien 3% cilvēku Valentīndienā apsveic savus mājdzīvniekus. Pēc "Bubuļu Kambara" veiktajiem novērojumiem var secināt, ka arī Cūkkārpā mājdzīvnieku apsveikšana nav sevišķi izplatīta. Cūkkārpā savus mājdzīvniekus 2016. gadā apsveikuši 0,7% audzēkņu, lai gan ir aizdomas, ka Vajadzību istabā notiek slepenas mīluļu sveikšanas sanāksmes katra mēneša 14. datumā. Valentīndienā notiek īpašā Zvīņu un spalvu balle, kura ir izskaidrojums, ko īsti visu vakaru dara tie, kas neierodas uz skolas oficiālo Valentīndienas pasākumu.

2. Svini šā vai tā

Apmēram desmit reizes biežāk nekā tiek apsveikti mājdzīvnieki Valentīndienā tiek svinēta vientuļnieku diena. Ja grasījies svētkus pavadīt skumjās noskaņās, apraudot to, ka jau mācies skolā, turklāt dari to pēc labākās sirdsapziņas, bet tāpat neesi atradis nevienu, kam izstāstīt visus sirds noslēpumus un ko dēvēt par savu sirdsmīļo, vari droši atmest skumšanas plānus, lai pārvērstu šo dienu par svinībām. To, kāpēc ir labi būt vienam, varēsi lasīt šajā "Bubuļu Kambara" numurā, turklāt šogad piedāvājam iespēju atsūtīt vēstuli uz Lauzto Siržu pastu "Bubuļu Kambara" redakcijā, ja nu tiešām gribas kādam aizrakstīt Valentīndienas vēstuli, bet nav neviena, kam rakstīt. Tiks dotas arī atbildes!

3. Aizsūti vēstuli

Runājot par vēstulēm, silti iesakam tās tomēr nesūtīt ar dūjām, lai cik romantiski tas arī neliktos. Pagājušā gadsimta vidū burvju pasta nodaļas piedāvāja baložu mīlas vienību, kam tika uzticēts nogādāt visas pasaules mīlestības vēstules pie saviem adresātiem, tomēr vēlākos gados šī vienība tika atbrīvota no darba uzdevumiem. Iemesls bija tāds, ka dūju izklaidības dēļ vairāk nekā puse vēstuļu nesasniedza savus īstos adresātus, radot nesaskaņas pāru starpā un aizdomas par nodevību, jo reti kurš ticēja, ka kaislīgie vārdi uz blakusmāju nonākuši vien putna dēļ. Mūsdienās arī Valentīndienā lielākajā daļā gadījumu tiek izmantotas pūces, tomēr par īpašu piemaksu iespējams izmantot putnus ar Valentīndienas tematikas rakstiem uz knābja.

4. Izvēlies konfektes

Valentīndiena ir diena, kad tiek pārdotas un izmantotas visvairāk konfektes ar mīlas mikstūru - 74,6% no visām konfektēm, kas ir ar pildījumu "Valentīndienas īpašais". Priecējoši ir tas, ka tie gan ir vien 16% no visām Valentīndienā apēstajām konfektēm (pēc 2016. gada datiem), tātad cilvēki joprojām uzticas īstai mīlestībai. Kritisks bija 1987. gads, kad Valentīndienā 83% bija pildītas ar mīlas mikstūru, kas nozīmē vien to, ka vai nu cilvēki tik tiešām ārkārtīgi neticēja mīlestības eksistencei, vai arī vienkārši ēda maz kofekšu kopumā un vēl mazāk parasto konfekšu.
Šie dati ir pilnīgi leģitīmi, jo Burvestību ministrijai ir īpaša Valentīndienas komisijas nodaļa, kas strādā, lai uzskaitītu visas apēstās konfektes. "Bubuļu Kambara" skatījumā šī ir lieliska nākotnes profesija Cūkkārpas svara vērotājiem.

5. Dāvini dāvanas

Lai arī vienlīdz daudz "Valentīndienas īpašā" konfektes pirkuši gan burvji, gan raganas, kopumā dāvanas 85% gadījumu iegādājušās sievietes. Pastāv iespēja, ka dažkārt vīrieši izmantojuši savas sieviešu kārtas radinieces, lai tās palīdzētu iegādāties dāvanas viņu iecerētajām, jo pašiem tas sagādā problēmas un galvassāpes.
Tas gan nemaina faktu, ka pēc Valentīndienas komisijas veikto aptauju datiem sievietes jebkurā gadījumā ir tās, kuras par 14. februāra dāvanām domā par 53% vairāk nekā vīrieši - gan par dāvināšanu, gan saņemšanu. Iespējams, tieši tādēļ sievietes saņem 70% no visiem Valentīndienā pirktajiem ziediem - atliek tikai koncentrēties uz to saņemšanu un domas koncentrēsies notikumos. "Bubuļu Kambaris" izsaka cerības, ka nākotnē lasprātības apguves salonos tiks piedāvāti arī kursi domu materializācijai bez zižļa izmantošanas.

/Raksta autori: Ailejs Mints un Džena Leitmane/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

KĀ NEJUSTIES VIENTUĻAM VALENTĪNDIENĀ?

___________________________________________________

Valentīndiena ir vieni no visbriesmīgākajiem svētkiem, jo visiem uzliek skaidru pienākumu – tev nav pārīša? Ha, lūzeris. Tieši tas padara 14. februāri par skolēnu lielāko murgu. Jo neviens taču nevēlas justies nestilīgs! Tomēr skolas statistika ir skaidra. Puišu ir vienmēr mazāk kā meiteņu, un tie, kas maz iedrošinās kādu uzlūgt, ir vēl uz pusi mazāk. Salkani rozā toņos rotāta zāle top par visu gala mērķi kaut vai statusa ne reāli izbaudīta vakara dēļ.

Bet nepārprotiet - mudināt visus boikotēt šo balli nebūt nav mans mērķis. Tiem, kuriem ir savi mīlas balodīši, ar kuriem neveikli kratīsies popmūzikas priekšā, noteikti nevajag atteikties no savas iespējas. Šis ir tiem, kas grauž nagus un visu nakti cenšas izlikties, ka ir vairāk aizņemti ar vecu grāmatu cilāšanu, nekā stundu skaitīšanu līdz pusnaktij. Daudzi saka – viss, ko tev vajag, ir mīlestība, bet tie tik bieži ir pārspīlēti meli.

Pakļauties sociālam spiedienam, tā ir vēl viena lepnuma galējība. Ja ir vēlme doties uz balli izmisuma vai vieglprātības dēļ, vienmēr labs veids ir vienkārši to darīt ar draugu vai pat veselu baru ar draugiem. Ja Valentīndiena nav izdevība novērtēt arī platonisko mīlestību un citas nozīmīgās attiecības savā dzīvē, kad tad tam ir labākais laiks? Pat vēstule uz mājām, lai atzītos mīlestībā pret vecākiem un novērtētu viņu sniegumu, tas būtu neatsverams labums gan savai, gan citu dvēselei. Lai novērtētu līdzbiedrus savā dzīvē, kāds privātāks stūrītis Cūkkārpā, ja vien tas nav jau slepenu mīlnieku aizņemts, tāpat šim mērķim būs ērtākais. Turklāt skolas vadība vienmēr parūpējas, lai Valentīndienā parkos zied sarkanas rozes.

Tikpat labi var mēģināt gaidīt, vai kāds cits pārītis nav dramatiski ballē pašķīries, un tādēļ tev rodas iespēja iejaukties un glābt kāda skumjo dvēselīti. Tas jau ir labāk - iepazīt kādu svešinieku, no kura nezināt, ko sagaidīt, un vide pat atļautu kādu vieglprātīgu flirtu un dibināt jaunus kontaktus. Kas zina, varbūt no tā sanāk arī kas sakarīgs. Un ja nē, viena vakara izklaides nebūt nav tik nosodāmas, kā konservatīvas sēnes vienmēr apgalvo.

Turklāt, ja nu patiesi cilvēkam ir svarīgas jūtas dzīvē, ir absurdi izlikties, ka viens datums ir īstais laiks, kad to visiem skaļi paziņot un rādīt. Februāris ir garāks par vienu dienu, tāpat viss gads. Un ja te galveno lomu spēlē fakts, ka šie vienkārši ir īpaši svētki, cilvēks sev svētkus var nodibināt katru dienu. Tam citus nebūt nevajag. Jo vai gan mīlas balodīši tiešām tik izmisuši lūkojas uz pūli, lai izjustu kādu Valentīndienas auru?

Un, pat ja tu esi vientuļa piepe, kuram nav neviens, ar ko tomēr uz balli aizvilkties, vai arī kautrība un vientulība liedz pasākt jel ko pārlieki gudru, tad zini – tu neesi vienīgais. Koptelpā vienmēr sēdēs kāds, kas domās līdzīgi un ar cerību pilnām acīm lūkosies sienā, ticot, ka būs kāda uzrunāts. Kaut vai, lai pasauktu kādu mājas elfu un padzertu siltu kakao. Kādam ir jāprot upurēties kaut vai tik daudz, kā jau jebkurās attiecībās. Pat ja jūties kā lūzeris, solidaritāti nevajag meklēt pārāk tālu, un var nodoties runām par to, cik skaista ir Cūkkārpa, kad tajā iestājas klusums. Cik dzidrs izskatās februāris un kā var mīlēt šo vietu, kas sniedz visas mūsu jaunības iespējas. Cūkkārpā neviens nekad nav pa īstam vientuļš. Tā vienmēr rūpēsies par tiem, kas tikai pēc tā alks.

/Raksta autors: Gabriels de Leseps/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

KĀDAS IR SKOLĒNU DOMAS PAR VALENTĪNDIENU?

___________________________________________________

Šis gads nav izņēmums, kad februāris saistās ar Valentīndienu. Gada otrais, sarkani baltais, sniegotais mīlestības mēnesis. Zināms, ka sabiedrībā par Valentīndienu krasi atšķirīgs viedoklis bijis jau sen, tādēļ šajā numurā noskaidrojām, ko cūkkārpieši domā par tradicionālajām 14. februāra tradīcijām.


Kolbijs Millers
Elšpūtis, 3. kurss

Tradicionālu Valentīna dienas tradīciju man laikam nav, taču ir pa pilnam pavisam netradicionālu. Piemēram, es Valentīndienā nekad neēdu. Ne brokastis, ne pusdienas, ne vakariņas, ne pusnakts uzkodas. Šo dienu vienkārši nav iespējams citādi paciest, kādā kaktā neatstājot savu kuņģa saturu. Visa tā sīrupainā dūdošana, cukurainā murmulēšana un citi pārspīlētie, samākslotie mīlestības apliecinājumi - jau par to iedomājoties vien, man zobos sāk rasties caurumi.


Miroslava Volkova
Slīdenis, 1. kurss

Nezinu, mani kaut kā līdz šim šis pasākums nav pārlieku interesējis un es diemžēl nezināšu, kādas šai dienai ir īpašas tradīcijas.


Meiva Nāvnese
Elšpūtis, 1. kurss

Visstilīgākais ir Valentīndienas pasts! Jau doma vien, ka tavs sirdsāķītis sajūt kaut kripatu no tava anonīmā mīlestības vezuma, ir patiesi sirdi sildoša. Iesaku ikvienam nekautrēties un sarūpēt jau laicīgi sev rozā pergamentu, izgreznot izvēlētās pūces spalvas rozā un sarkanos toņos un dzejot saldi skaistas vārsmas savam īstajam un vienīgajam.


Maksimiliāns Nāvnesis
Kraukļanags, 6. kurss

Ņemot vērā to, ka mīlestības vēstules ir gaistošs fenomens, tad šī ir patiešām laba diena, lai atcerētos par savu romantisko "Es" un secinātu, ka ar vienu dienu gadā ir krietni par maz, lai kvalificētos par talantu izkopušu mīlas vēstuļu autoru. Turklāt būt cūkkārpietim ar pienākumu gādāt kaut ko Valentīndienas svinībām ir visai neērts pasākums. Ja gribi šokolādes kasti sirds formā, tad tā jārūpē jau janvārī. Neviens nav tik apzinīgs, lai par to domātu jau janvārī!


Fuu Kasumi
Elšpūtis, 6. kurss

Svētki ir jauki. Ir patīkami kādam uzdāvināt kaut ko garšīgu un pretī saņemt garšīgas lietas. Arī skolas balles ir pietiekami skaistas, lai nelaistu garām un neizvairītos no piedalīšanās. Mājās jauniešu vidē ir iegājies dāvināt pašizgatavotas, jauki noformētas šokolādes saviem mīļākajiem un sirdij tuvākajiem cilvēkiem, kaut arī tie, tradicionāli skatoties, ir vairāk svešzemju svētki, bet svētku nekad nav par daudz.


Savio Drago
Kraukļanags, 3. kurss

Valentīndiena ir svētki gan tiem, kam ir otrā pusīte, gan arī tiem, kam tādas nav. Tie, kam ir otrā pusīte, var mēģināt vai no ādas līst laukā, lai to otru pārsteigtu un iepriecinātu vairāk nekā pats tiksi iepriecināts. Savukārt vientuļo priekšrocība ir terorizēt ikvienu sev simpātisku personu ar atklātiem vai anonīmiem mīlestības apliecinājumiem, kā arī, ja paveicas, saņemt tādus pašam. Taču vislielākie ieguvēji no Valentīndienas, kā ik gadu, ir puķu audzētāji, saldumu, apsveikumu kartīšu un dažādu mīļlietiņu ražotāji un tirgotāji, jo reti kurš mūsdienās visas šīs lietas sarūpē pats saviem spēkiem.


Hārlija Hadsone
Kraukļanags, 6. kurss

Pilnīgas muļķības ir tās tradīcijas. Rozā krāsa, kas liek acīm sprāgt ārā, sarkanas sirdis, lācīši visapkārt, tas viss uzdzen šermuļus. Pateikt savas jūtas var arī bez šādām ceremonijām reizi gadā.


Eloīza Volfa
Slīdenis, 1. kurss
Es Cūkkārpā mācos pirmo gadu, tādēļ man nav ne jausmas, kā šeit tiek svinēta Valentīndiena. Arī vecāki neko nav stāstījuši. Bet es pati neko vairāk par paziņojumu par balli neesmu redzējusi un dzirdējusi.


Romio Dilans Fīlds
Kraukļanags, 2. kurss
Kopumā varu teikt tikai vienu - Valentīndiena un visas tās "uķi puķi, re, tev roze" tradīcijas ir vienas vienīgas muļķības. Kādēļ vispār puiši un viņu maciņi ir tie, kam jācieš šajos svētkos? Nē, protams, meitenes arī kaut ko uzdāvina, tomēr viņas arī ir vienīgās, kas vispār kaut ko gaida Valentīndienā - 107 rozes par katru kopā pavadīto dienu, dažādas konfekšu kastes brokastīm, pusdienām un vakariņām, milzīgs rotaļu lācis, ar ko var pavadīt brīžus, kad "tevis, mīļais, nav blakus". Murgs! Lielisks ieteikums dāmām - mums šie murgi ir pie kājas. Ja gribat uzdāvināt perfektu Valentīndienas dāvanu, vienkārši lieciet mūs mierā kaut uz vienu dienu.

/Raksta autors: Ailejs Mints/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

MĪLAS MIKSTŪRAS – VIENS NO BURVJU SABIEDRĪBAS BĪSTAMĀKAJIEM IZGUDROJUMIEM

___________________________________________________

Kā ierasts, Valentīndienas tuvošanās liek visiem mīlniekiem sacelt spuras un pieprasījums pēc kādas vieglas mīlas mikstūras aug. Skolās joprojām mēdz sniegt nodarbības šo vieglo afrodiziaku brūvēšanai, un ar vecuma ierobežojumiem un recepti Amortentia mikstūras vieglākās versijas ir iespējams iegādāties arī dažādās aptiekās un mikstūru veikaliņos. Tikmēr pati patiesi īstā mīlas mikstūra ir pieejama tikai retajam un ir spējīga izraisīt spēcīgu emocionālo eiforiju, kas, lai arī pārejoša, var atstāt savas sekas. Mūsdienās šādas mikstūras lieto mīlas dzīves izraibināšanai, kā arī tie, kam nav bail no kriminālas atbildības, cenšoties pievilināt neko nenojautošu upuri. Burvestību ministrijai netrūkst kriminālo lietu, kur jānodarbojas tieši ar šiem jautājumiem, arīdzan cenšoties tikt galā ar nelegālo mikstūru biznesu, kas dzīvo pagrīdē, turklāt veiksmīgi, par spīti Ministrijas centieniem to iznīdēt.

Taču tā nav bijis vienmēr. Maģijas vēsture ir pilna ar stāstiem par to, kā burvji un raganas sev piebūrušas otras pusītes, dzirdot ar mikstūrām tik regulāri, ka neviens nav pratis atšķirt ļaunprātīgu zāļošanu no īstenas aizrautības. Tas arī bijis regulārs atrisinājums tiem, kas salikti aprēķina laulībās un šādi ar to samierinājušies. Ilgstoša šo mikstūru lietošana arī spējusi izraisīt atkarības, kas upurim liedzis aizbēgt vēl jo noteiktāk. Mainoties sabiedrības viedoklim par to, cik pieņemamas ir attiecības ar pakļautu pusi vai cik vispār ir vērtīga mīlestība, ja tā ir radīta mākslīgi (kaut skatoties no ķermeņa procesiem, mīlas mikstūras rezultātu no īstas mīlestības īsti atšķirt nevarētu, viss slēpjas ilgtspējā). Turklāt var strīdēties, vai tas, ko piedāvā Amortentia ir tiešām mīlestība, nevis, piemēram, kaisle. Lai vai kā, 20. gadsimta sākumā, kad ne tikai vientiešu pasaulē, bet arī burvju pasaulē aktīvākas kļuva dažādas liberāļu kustības, notika aktīva cīņa par mīlestības mikstūru pilnīgu aizliegumu. Konservatīvā puse pret to iebilda, jo mīlestības mikstūru lietojumam pagātnē bijis arī gana daudz pozitīvu precedentu, un to visu aizliegt būtu pārāk pārspīlēti.

Kompromiss tika atrasts 1929. gadā, pievienojot mīlestības mikstūras "Aizliegto un ierobežotas pieejamības mikstūru" sarakstā, un tas ir likums, kas mums ir pieejams vēl tagad, kaut pēdējos gados ir sarosījušies jauni lobijisti, kas cer panākt savu un veikt pilnīgu aizliegumu. Pilnās iedarbības Amortentia ir retas pieejamības mikstūra, kuru tiešām nevar iegūt bez stingrām atļaujām un parakstiem no abām pusēm, kas grasās to lietot. Šāda stingrība ir pavērusi ceļu citam biznesam, kur bieži vien mīlestības mikstūras vārds ir tikai ķeksītis un skaists nosaukums. Joku bodēs netrūkst konfektes, kas it kā izraisot tauriņus vēderā, bet pieķeršanās citai personai ir vairāk placebo nekā patiess efekts. Un, protams, nopietnākas iedarbības mikstūras, kas jau pieprasa receptes un citus sīkumus, ir joprojām pieejamas, bet tie, kas kādreiz tikuši pie īstās mantas, zinās teikt, ka atšķaidītā susla, ko cenšas kādam iesmērēt Valentīndienās atvērti veikaliņi, ir tikai patīkams cukurūdens.



Un tieši tādēļ plaukst un zeļ nelegālais mikstūru bizness. Tajā mīlestības mikstūras ir tikai viena no precēm, bet zinot to, ka Amortentia ir bez maz vai patīkamāka un parocīgāka Imperius lāsta versija (un kā jau zinām, šis lāsts ir Aizliegto lāstu sarakstā), tad tā noteikti ir nepatīkami pieprasīta. Ministrija cenšas turēt monopolu šai mikstūrai nepieciešamajām sastāvdaļām un arī brūvēšanas receptēm, bet ir tie, kas nodod zināšanas tālāk saviem nelegālajiem kolēģiem un arī pilda siltumnīcas ar visu mikstūrai nepieciešamo. Kārtējā krimināllieta ar cilvēku, kas dažkārt pat mēnešiem turējis savu pakļauto partneri sev līdzās, parasti iegūst "Dienas Pareģa" galvenās lapas uzmanību, kas tikai palīdz liberāļu nodomam uzlikt pilnīgu ierobežojumu arī mīlas mikstūru pseido-produktiem, lai cilvēki nejustos pieraduši pie idejas, ka pat vieglāka Amortentia versija ir pieņemama, tā arī uzlikt smagāku sodu tiem, kas pieķerti mikstūras nelegālā pielietojumā, un galu galā izņemt mīlas mikstūru pavisam laukā no mācību programmas. To, vai šis plāns vainagosies ar panākumiem, ir vēl pāragri spriest, bet sabiedrības attieksme pret mīlestību mikstūru ideju ir augusi skeptiskāka arī bez aktīvas politiskās darbības pret to, pat ja netrūkst vieglo mīlas mikstūru aizstāvju, kas apgalvo, ka tas palīdz sniegt kādu asumiņu mīlas dzīvei, darbojoties kā afrodiziaki, vientiešu Viagra variants un citi. Jaunais kompromiss būtu paaugstināt prasības mikstūru pieejai vai arī izveidot plašāku tirgu tām mikstūrām, kas jau fokusējas tikai uz kaisles, ne mīlestības pusi cilvēka izjūtās, bet parasti joprojām tiek liktas zem lielās "mīlestības mikstūru" kategorijas.

Līdz šim arī Cūkkārpas mācību programmā neesam iztrūkuši bez nopietnām atkāpēm par to, cik liels risks ir šādas mikstūras lietot un ko iesākt, ja ir aizdomas, ka kāds tās ir piesavinājies vai izmanto. Tomēr šķiet, ka populārākā aptauja par Amortentia tipa mikstūrām joprojām ir "vai zināji, ka šī mikstūra smaržo pēc tā, ko tu mīli?". Tas ir interesants jautājums muļķīgos personības testos, kaut tur ir vairāk jāmin, jo reti kuram ir iespēja pārliecināties pašam. Varbūt viedokļi atšķiras, bet labāk ir kaut mirkli apcerēt savu nostāju šajā diskursā, nekā atstāt pārdomas citiem. Īpaši tas attiecas uz mācību programmas rediģēšanu, jo var prātot, vai kādu lietu izņemšana, kaut vai, lai informētu par iepriekšējo sistēmu, ir īstais ceļš.

Lai vai kā būtu, mīļo lasītāj, kad tuvojas Valentīndiena, un arī pārējā gada laikā, esi uzmanīgs, kad kāds piedāvā aizdomīgas mikstūras vai dzērienus, neatkarīgi no mikstūras stipruma. Skaidrs ir viens – neviens nevēlas atrasties glāzes otrā pusē bez savas piekrišanas.

/Raksta autors: Gabriels de Leseps/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

INTERVIJA AR ELEONORU RIDLIJU

___________________________________________________

Lai arī ar Eleonoru Ridliju tiekamies janvāra sākumā, mūsu sarunu pavada siltākam laikam raksturīgs vieglums un dzirkstošu atmiņu smarža, bet varbūt, ka šo noskaņu radīja karameļu macchiato, kuru baudīja Leo, iesildošais aromāts. Tiekos ar bijušo elšpūšu kapteini, joprojām sirdī īstu sava torņa patrioti, piektdienas pēcpusdienā, lai parunātu par spēles garu, dzīvi un atmiņām.

Kādēļ tu aizgāji uz komandas atlasi? Kā iesākās tava aizraušanās ar kalambolu?
Jau, kad ierados Cūkkārpā, zināju, ka tēmēšu uz vietu sava torņa komandā. Mums liela daļa ģimenes - gan tuvie, gan tālie radi - bija un joprojām ir kalambola entuziasti. Tēvs strādā Nimbuss industrijā, māsīca Misija, tagadējā lidošanas pasniedzēja, bija kraukļanagu komandā un daudz stāstīja par skolas spēlēm. Arī ar brāli Džeromu, kurš tagad devies pretī savai profesionālajai kalambola karjerai, mēs bieži dzenājām sviedenes.
Tas, ko es nebiju paredzējusi, bija tas, kādā stāvoklī manā gadā bija Elšpūša kalambola komanda un ka man jau pirmajā gadā atbrīvotos ne tikai pozīcija pamatsastāvā, bet pat kapteiņa pienākumi. Pirmziemniekiem parasti spēlēt nespīd, bet biju dramatisks izņēmums.

Kā bija, kad visu jāsāk no nulles, pašai mācoties un virzot citus?
Es jau tad nevarēju saprast, ko Enija Andersone, iepriekšējā kapteine, bija manī ieraudzījusi. Vecā komanda domstarpību, absolvēšanas, vai vienkārši SĒRGu gada dēļ juka kopā. Kad Enijai bija steigā jānodod vadība citam, man bija ne tikai jācenšas saprast, kā spēlēt nopietni, kur sviedenes nav āboli, treniņi ilgst stundām ilgi un pretinieki grib izdauzīt zobus, bet arī salikt kopā komandu teju no nulles. Es labi atceros, cik daudz negulētas naktis sanāca taktiķošanas un panikas dēļ, bet tie, kurus izdevās laicīgi salasīt jaunajai komandai - galvenokārt Agnese Pulkstentiņa, Amona Bīra, Ilze Eira un pat antisociālais Toms Endelone - bija milzīga palīdzība un atbalsts. Pašā sākumā mums viss bija vairāk kā demokrātija, pat ja man bija gala vārds. Mani biedri bija ļoti saprotoši, kam jau bija pieredze spēlēt, bija padomnieki, un kad jau jutos drošāk, vairāk uz pirmā gada beigām, sāka veidoties jau tipiskāka komandas dinamika. Savā otrajā gadā jau varēju teikt, ka esmu kaut kāda autoritāte.

Kāda bija tava komanda? Ar kuriem spēlētājiem tev izveidojās draudzība?
Kā visām komandām, mūs bieži piemeklēja izmaiņas, kaut kodols palika stabils cauri visiem gadiem. Fakts vien, ka esam torņa biedri un ar daudziem sakrita gads, jau nozīmēja, ka mēs redzam viens otru diendienā, mēs ja esam tornis ar līdzīgām interesēm un bieži arī mērķiem. Būt vienā komandā — tas bija šīs pieredzes pagarinājums, papildinājums. Mēs veidojām vēl vienu slāni lojalitātes un solidaritātes, bija iespēja redzēt savus draugus fiziska izsīkuma priekšā un tad aicināt mesties vēl vienā. Tas ļauj ielūkoties dziļāk, lai arī ne vienīgais veids kā.
Es savu komandu uzskatīju par vēl vienu ģimeni. Ja tic viņu vārdiem, viņi piekrita, kaut šo ģimeniskumu joprojām caurvija sava daļa, nezinu... militāras hierarhijas. Ārpus laukuma es biju Leo, tikmēr treniņos — kapteine. Tomēr arī tas bija tituls draugam, varbūt vecākajai māsai, savā ziņā.

Kāds bija sacensības gars, kad spēlējāt?
Nešķiet, ka skolas cīņas gars ir daudz mainījies. Mirkļos, kad jūties karstasinīgs, vēlies ūjināt pret pretiniekiem, justies kā patiesā cīņā, bet, kad nomierinies, izjūti nelielu kaunu, ka ļāvies emocijām, jo dienas beigās mēs visi esam biedri, tālāki vai tuvāki. Cilvēkam ir paradums dalīties grupās, kalambols un tā atbalstītāji to izmanto savai katarsei. Kad esi nedaudz vecāks un pie tā pieradis, ir iespējams vieglāk palūkoties uz visu, kas aiz kalambola stāv, kā visu lomas mainās tikai uz mirkli, pat sacīkstes skolu beigās kaut kādā mērā vieno.

Kura spēle tev ir palikusi visspēcīgāk atmiņā un kāpēc?
Nezinu, vai spēšu izcelt tikai vienu. Atmiņa vairāk dalījusies blokos, sajūtās. Iespējams, tā ir visiem, bet viskonkrētāk atminos pirmās un pēdējās spēles. Pirmās, jo tās bija pildītas ar unikālām emocijām, pārdzīvojumu, stresu, vai tiešām esmu ielīdusi pareizajā vietā. Tad es izmisīgi meklēju kalambolistu elkus citos. Dažus arī atradu. Skatoties uz viņiem, centos atgādināt, ka arī viņi ir cilvēki. No viņiem jāmācās, un jācenšas viņus apspēlēt.
Pēdējās spēles palikušas atmiņā stiprāk — jo nesenākās. Galvenokārt jau tā apziņa, ka mans laiks Cūkkārpā ir palicis tik maz, ka šīs ir pēdējās reizes lidojumā ar elšpūšu ģērboni uz krūtīm un ka ir beidzot laiks izjust noslēgumu, visa šī ceļa finālu. SLIMi un SĒRGi ņēma daudz laiku no treniņiem, to visu savienot nebija joka lieta, tas jau bija kā spēriens pretī nojautām par pieauguša cilvēka dzīvi, kad laika vienkārši nepietiek un nepietiks. Tad arī sapratu, ka gluži profesionālā kalambola karjerā nedošos. Es vēlos paturēt kalambolu savā sirdī kā skolas atmiņu, kā sacīksti ar draugiem un pret saviem mazvērtības kompleksiem, nevis profesionālu sportu. Un to bija jāsāk tvert pēdējās spēlēs.

Kura komanda kā pretinieki šķita vissmagākā? Vai bija kādi spēlētāji, kuri kalambola sacensību mēģināja iznest arī ārpus laukuma?
Manos pirmajos gados nešaubīgi lielākie līderi un veterāni bija kraukļanagos, arī viens no maniem elkiem — atzīstos, ka domāju Misiju. Viņi nāca no pieklājīgas līnijas izcilu uzvaru, daudzi tur bija ilggadēji spēlētāji, kas nāca par labu skolas saspēlei. Palēnām fokuss gan nosvērās uz slīdeņu pusi un viņu elkiem. Sitās cauri slīdeņu ambīcijas. Pēc tam, kad pašas pieredze jau bija uzkrāta, nošķirt kādus līderus no zemākiem līmeņiem kļuva grūti, katrai komandai bija savas stiprās un vājās puses, turklāt zināju, kā skolas dzīve ietekmē kalambolu, tas radīja vēlmi pievērt acis uz savas komandas un citu nelaimēm. Šis tomēr bija vairāk stāsts par cilvēkiem, nekā komandām.

Taču pēc grūtām spēlēm ir saldas uzvaras. Stāsta, ka skolā visgrandiozākās ballītes ir tieši elšpūšiem. Vai tā bija tiesa? Kā jūs svinējāt kalambola uzvaras?
Es pilnīgi šo uzskatu atbalstu. Elšpūši ir izcili ballētāji, kaut ir grūti pat noteikt — kādēļ. Vai mēs vienkārši ļoti cenšamies uzturēt mītu, vienkārši organizējam vairāk? Vai arī starp mums ir mazāk to, kas uzskata, ka šāda sociāla čupošanās nav man, lieciet mani mierā. Arī āpšu ballītēs sev sirdsmieru varēja atrast introvertie vai kautrīgie, jo fokuss nebija uz ārdīšanos (vai dzeršanu, nesakiet pasniedzējiem), bet tieši biedrisko garu, un to spēj tulkot visi cilvēki.
Tikmēr kalambola uzvarām nekāda dižā svinēšanas formula nebija. Savācas visi kopā, izdejojas, izkliedzas, izrunājas, sarijas kādu junk food, un tad liekas gultā. Arī zaudējumu gadījumā notika kāda atzīmēšana, kaut nevar noliegt — eiforija bija mazāka. Tad mēs vairāk pievērsāmies spēles analīzēm, cenšoties saprast, kas nospēlēja otras komandas labā.

Vai tu seko līdzi tam, kā elšpūšiem veicas šī gada skolas kausā?
Jā, protams. Mans draugs un tagadējais kapteinis Bleiks dod man detalizētus ziņojumus vēstulēs par veiksmēm un neveiksmēm gan spēlēs, gan treniņos. Man tiek sūtīti arī "Bubuļu Kambara" numuri, lai paplašinātu skatu uz to (kā arī es joprojām gribu zināt, kā pukst Cūkkārpas sirsniņa, ko tur dara mani vēl neabsolvējušie draugi). Tā kā noteikti — tagad turu īkšķus uz zeltu. Diemžēl elšpūši nevar lepoties ar daudz zelta trofejām, arī mans septiņu gadu valdīšanas laiks statistikai diži nepalīdzēja, bet spēle turpinās, un tas ir galvenais.

Ko tu novēli tagadējiem kalambolistiem?
Varbūt klišejiski, bet galvenais ir izbaudīt spēli! Bet tikai no tevis atkarīgs, kura spēles daļa tā ir. Pats sports, komanda? Treniņi, skatītāju ovācijas? Kalambola metafiziskie likumi? Tikai emocionālie cēlumi un kritumi? Tur var atrast tik daudz ko, kas liek sirsniņai sisties ātrāk. Šo kaut ko vajag noķert, audzēt un nodot tālāk. Kā kapteine es noteikti centos.

Noslēgumā. Vien pēc dažiem mēnešiem, martā tiek plānota Cūkkārpas absolventu kalambola spēle? Piedalīsies? Kādas izjūtas tevi pārņem?
Jā, es jau saņēmu ziņu ar uzaicinājumu uz šo pasākumu, un, protams, ka es piekritu. Jau laicīgi sāku lekties ar brāli par to, kurš ir labāks spēlētājs, ko mēs darītu, ja mūs saliktu pretējās komandās. Reizē tas būtu interesanti — spēlēt ar viņu kopā. Tas nekad nav noticis, dažādie torņi nav to ļāvuši, paliek tikai bērnības nenopietno spēļu pieredze. Bet, jā, es šo absolventu maču gaidu ar lielu nepacietību. Gribu redzēt vecās Cūkkārpas zvaigznes darbībā.

Uz tikšanos! Pavisam drīz — 11. martā — mēs redzēsim laukumā atgriežamies mūsu skolas kausa zvaigznes.

/Raksta autore: Liliāna Feltone/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

SOLI TUVĀK PROFESORIEM:
DENA RĪDA

___________________________________________________

Ne visiem ir izdevies satikt un iepazīt vientiešu mācības profesori, tādēļ februāra otrajā nedēļā vien mirkli pirms Valentīndienas un manāmās svētku gaidās bija iespēja satikt Denu Rīdu arī ārpus sava elementa un noskaidrot tuvāk par to, kas patiesībā slēpjas aiz šīs stingrās, nelaužamās personības.

1. Kāda ir Jūsu spilgtākā bērnības atmiņa?
Atmiņas? Nu, tas droši vien būs tas brīdis, kad man uzdāvināja haskiju Ķepiņu kādos četros gados. Pašas pirmās mazās suņu pajūga kamaniņas nāca kā neliela piedeva. Vectēvs mācīja, kā iejūgt suni un vadīt kamanas, reizēm pat ļāva izbraukt līkumu tālāk par mājas teritoriju. Reiz pat mēs aizklīdām pārāk tālu no ciema, visus mazliet sabiedējot, bet viss beidzās pietiekami labi mums abiem.

2. Kā izlēmāt kļūt par profesori Cūkkārpā un vai kādu brīdi par šo izvēli bija šaubas?
Viss bija tik vienkārši kā izskatās – pārceļoties uz Angliju vajadzēja kaut kur palikt un sakrita tā, ka kāds izteicās par vakanci skolā. Un šaubos vēl joprojām, vai tas bija vajadzīgs lēmums. Vides maiņa gan nākot par labu.

3. Pēc kā Jūs visvairāk ilgojaties, visu mācību gadu esot Cūkkārpā?
Godīgi? Pēc vecās dzīves Amerikā, bet tur neko vairs nevar mainīt. Es pieņemu, ka par iemesliem varētu būt paši pietiekami labi informēti.

4. Ko skolēniem vajadzētu ņemt vērā, lai spētu kļūt par Jūsu sabiedroto stundās?
Jāņem vērā ļoti vienkārša lieta – ievērot noteikumus, mācīties un laikā nodot mājasdarbus. Nevajag būt lecīgam knēvelim galvenokārt, tad problēmu nebūs.

5. Vai drīkst jautāt, kā Jūs sevi aprakstītu skolas gados?
Dumpinieks. Pilnīgi noteikti dumpinieks. Ilvermornijas pasniedzēji droši vien zinātu daudz ko pastāstīt par tiem laikiem. Neizbrīnītu, ja bija ieviests pat vesels dosjē ar skolas laika pārkāpumiem. Tas bija ļoti mežonīgs laiks, kad varēju atļauties darīt daudz ko bez bremzēm, bet piemērotie sodi nebiedēja tik daudz kā tiem vajadzētu. Mani vispār tad maz uztrauca tas, ko es daru un kādas sekas tas atstās.

6. Vai Jums tajā laikā bija kāda iedomāta "perfektā Valentīndiena"? Vai tā ir piepildījusies?
Nē. Man tas pat īsti neinteresēja. Vismaz ne vairāk kā citas lietas līdz brīdim, kad satiku Laiemu… Viņš bija nepraša, bet tas nešķita kā liels šķērslis, kad esi atradis kādu, kas interesē vairāk. Viņš bija tas, kas mainīja visu pasaules skatījumu.
Piepildījusies? Nevar piepildīties tas, kas tavā skatījumā nav nekas vairāk kā kārtējā izklaide.
Es nekad neaizmirsīšu mūsu pirmo Valentīndienu, kuru pavadījām brīvdabas kinoteātrī viņa "Porsche" aizmugurējā sēdeklī. Es toreiz pat izlavījos no skolas, lai satiktos. Visur izmētāts popkorns pēc tam neiedomājami grauž. Savādi atcerēties tādus sīkumus, bet to reizi varētu saukt par to perfektāko, ko varētu iedomāties. Tai seoja arī daudzas citas, kas katra savā veidā bija īpaša.

7. Ko Jūs varētu novēlēt skolēniem gan Valentīndienas noskaņās, gan turpmākajās mācībās?
Novērtēt to, kas pieder. Jūs nekad nevarat zināt, kad to zaudēsiet.

/Raksta autore: Džena Leitmane/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

TESTS: KĀ TU PAVADĪTU SAVU IDEĀLO VALENTĪNDIENU

___________________________________________________

1. Kuru ēdienu Tu labprātāk izvēlētos?
1. Mājās gatavotās sviestmaizes;
2. Krabju spīles čili mērcē ar papaijas augļiem;
3. Frī kartupeļus ar kečupu

2. Kuru dzīvnieku izvēlētos par mājdzīvnieku?
1. Ugunīgo salamandru;
2. Suni;
3. Bruņurupuci

3. Kuru no šīm īpašībām Tu vērtē visaugstāk?
1. Draudzīgumu;
2. Uzticamību;
3. Aizrautību

4. Kā Tu rīkotos, uzzinot, ka pēkšņi atcelti vakara plāni?
1. Justos apbēdināts un mēģinātu sazināties ar draugiem,
   lai noskaidrotu, vai viņiem nav kādu vakara piedāvājumu;
2. Priecātos, jo varētu palikt mājās;
3. Dotos spontānos piedzīvojumos, nezinot, kur izdosies nonākt

5. Kurā no pasākumiem Tu vislabprātāk piedalītos?
1. Trejburvju turnīrā;
2. Kalambola pasaules kausā;
3. Kino festivālā

Saskaiti iegūtos punktus!


/Raksta autors: Ailejs Mints/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

HOROSKOPI:
01.03.-01.04.

___________________________________________________

Auns
(21.03.-19.04.)

Populārs piemērs:
Zaks Katals Vingless

Vīriešu kārtas auniem šobrīd par sirdsāķīti ir vēlams izvēlēties strēlnieku, bet sievietēm — zivis. Abos gadījumos nav vērts skopoties ar komplimentiem un iecerētā/-ās apjūsmošanu (un jo skaļāk, jo labāk). Nebaidies tad, ja iecerētais/-ā pēkšņi sāk flirtēt ar citiem, jo tas ir mēģinājums pievērst tavu uzmanību.

Vērsis
(20.04.-20.05.)

Populārs piemērs:
Līva Mellezere

Vēršiem visveiksmīgākā savienība gaidāma ar jaunavām, ja vien šī konkrētā jaunava nav iemanījusies būt kalambola komandā. Tādā gadījumā zvaigznes iesaka bēgt prom no šādas mīlestības ko kājas nes. Bēdz, bēdz un vēlreiz bēdz no kalambolistiem kā no uguns! Viņi ir galīgi traki un vajās tevi līdz mūža galam!

Dvīņi
(21.05.-21.06.)

Populārs piemērs:
Marsels Marss

Pat ja prāts un sirds vēlas atrast jaunu mīlestību, darīsi prātīgi, ja turēsies pie tās pašas vecās. It īpaši tad, ja jaunā draud būt ļoti nepiemērota kandidatūra. Varbūt kāds no profesoriem? Protams, gados vecākie indivīdi, ja viņi nešķiet nemaz tik veci, var šķist kārdinoši, bet labāk būs, ja šajā jautājumā pasaudzēsi savu sirdi.

Vēzis
(22.06.-22.07.)

Populārs piemērs:
Olīvija Brenta

Zini to piemīlīgo grifidoru, kas nebeidz tavā virzienā smaidīt? Aizmirsti. Un to elšpūti, kas sēž netālu no tevis? Aizmirsti. Bet tas slīdeņu indivīds, kas neskopojas ar komentāriem tavā virzienā? Pat nedomā par to! Un kraukļ… nu būtību tu saprati. Verdikts ir nepielūdzams: mīlestībā galīgi neies, labāk ēst šokolādi.

Lauva
(23.07.-22.08.)

Populārs piemērs:
Letīcija Laita

Sagaidāms, ka neglābjami iemīlēsies aunā. Jā, jā, tieši neglābjami, jo tici, kad saku, ka būs vesela kaudze cilvēku, kas mēģinās tevi no tā glābt. Ja klausīsi saprāta balsij, varbūt kaut kā kopīgiem spēkiem tiešām izglābs no šī bezdibeņa, bet ja klausīsi sirdij, kā tas ir paredzams, tad tevi gaida viena no mūža episkākajām, nelaimīgākajām mīlestībām.

Jaunava
(23.08.-22.09.)

Populārs piemērs:
Kella di Vonta

Mīlestība tev ēd no rokas, tu to redzi jau pa gabalu un spēj pieradināt kā visizcilākais Amora dīdītājs. Bet galvenokārt tad, ja runa ir par citiem cilvēkiem. Savedēja loma tev noteikti piestāv, bet liktenis tā vien šķiet ir nolēmis paspēlēties arī ar tevi, lemjot, ka tev būs jāiemīlas kādā indivīdā, mēģinot viņu savest ar kādu citu. Uzmanies un turi acis vaļā!

Svari
(23.09.-23.10.)

Populārs piemērs:
Džulians Revuārs

Izrādīšanās ir tavā dabā – to zina visi un to atzīst arī zvaigznes -, bet ir arī taisnība tajā, ka dažkārt tu mēdz pārcensties un cilvēkiem no tevis ir nedaudz bail, jo tu esi tik šķietami perfekts un nepieejams eksemplārs. Tāpēc zvaigznes čukst, ka tieši nometot savu ārišķību atradīsies tas, kas tevi mīlēs mūžīgi un patiesi.

Skorpions
(24.10.-21.11.)


Populārs piemērs:
Meiva Nāvnese

Zvaigznes saka, ka mīlestība tev ir tikai tukša skaņa. Tu vairāk tiecies pēc piedzīvojumiem un briesmām, arī attiecību ziņā. Iekarot, pakļaut un pamest — tas ir tavs moto un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies. Bet tas, ka mīlestība skorpioniem nav aktuāls jautājums, nebūt nenozīmē, ka mīļāko un pielūdzēju straume pēkšņi izbeigsies.

Strēlnieks
(22.11.-21.12.)

Populārs piemērs:
Lilija Izabella Džonsone

Mīlestībā gadās daudzas nelaimes. Neapdomīgi iemīlas tam gluži nepiemēroti cilvēki, visu atlikušo dzīvi plēšoties un nerodot mieru, sanāk iemīlēties kādā, kas nejūt to pašu vai arī tieši pretēji — sāk tevi mīlēt kāds, kuru nekad nespētu mīlēt tu. Tevi gaida pēdējā nelaime kāda auna izskatā. Novēlam to pārdzīvot pēc iespējas brašāk, jo auni ir stūrgalvīgi.

Mežāzis
(22.12.-19.01.)

Populārs piemērs:
Orlando Lūks Peiss

Sanāks iemīlēties pāriniekā, bet grūti pateikt, kur būsiet sapāroti — klases uzdevumā, kādā rotaļā pagalmā vai arī uz kalambola laukuma. Tev noteikti jāsper pirmais solis, jo otrs pat nenojautīs par tavām jūtām. Labāk to dari ātrāk nekā vēlāk, jo jūtas tikai milzīs krūtīs līdz beidzot izlaidīsi tās ārā.

Ūdensvīrs
(20.01.-18.02.)

Populārs piemērs:
Gabriels de Leseps

Zvaigznes iesaka atklāt nebeidzami starojošu elšpūti sevī un mīlēt visus, neatkarīgi no dzimtas, dzimuma, Cūkkārpas nama piederības vai matu krāsas. Jā, mīlēt visus, bet reizē neiemīlēties nevienā. Pārlieku liela pieķeršanās vienam vai otram tev var tikai kaitēt, tāpat par labu nenāks, ja mēģināsi no visiem paslēpties. Teiksim tā, labākajā gadījumā tevi gaida vispārēja popularitāte bez paliekošiem augļiem.

Zivis
(19.02.- 20.03.)

Populārs piemērs:
Gvendolīna Vatersa

Zivīm mīlestības lietās reizē palaimēsies un reizē ne. Palaimēsies ar to, ka beidzot pie apvāršņa parādīsies īsts eņģelis, kas nozags tavu sirdi un pretī dāvās savējo, bet reizē nepaveiksies ar to, ka visa tā padarīšana šķitīs ļoti aizdomīga. Zvaigznes gan nespēj atbildēt, vai tā lieta tiešām nav tīra, tāpēc, lai nomierinātos, iesaku apmeklēt pareģi personīgi.

/Raksta autore: Pasifeja Beitsa/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām