Septembra numurs, 30.09.2017.

[Bubuļu Kambaris]

REDAKTORES SLEJA

___________________________________________________

Kārtējais gads, kārtējie absolventi, kas netiks manīti skolas telpās, kārtējie jauniņie gan pirmziemnieku, gan vecāko, gan profesoru un skolas darbinieku rindās — šādi esam sagaidījuši jauno mācību gadu Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā! Un, protams, līdz ar jauniem cilvēkiem nāk jaunumi skolas sistēmā, par ko ikviens varēja lasīt septembra sākumā dalītajos iepazīšanās bukletiņos, kas tagad, pēc mēneša ilgas mācīšanās, nav vairs pilnīgs jaunums.

Atgriežoties visam vecajās sliedēs, arī “Bubuļu Kambaris” pēc krietna brīvlaika ir atpakaļ gada pirmajā numurā gan ar jau iepazītām rakstu sērijām, gan jaunumiem, kas ļaus iepazīt ne tikai profesorus, bet arī skolas personālu, gūt ieskatu par notikumiem pirmajā septembrī, uzzināt, kādi kopumā ir jaunie pirmziemnieciņi, un sniegt atbildes uz daudziem citiem jautājumiem. Un mēs varam godīgi teikt, ka ir milzīgs prieks būt atpakaļ avīzes lappusēs!

Veiksmi kārtējā mācību gadā vēlot,
BK redaktore

[Bubuļu Kambaris]

VASARAS KLUSUMS CŪKKĀRPĀ

___________________________________________________

Skolēnam ir ļoti viegli iztēloties, ka mirklī, kad pēdējais students iekāpj Cūkkārpas ekspresī, un dodas savās vasaras brīvdienās, pati Cūkkārpa kļūst par tukšu, vienmuļu vietu, kur uzkavējas tikai daži pasniedzēji, kas stumda apkārt daudz papīru. Ka tikai mājas elfi rūpējas, lai viss nepārklātos ar nekaunīgi biezu putekļu kārtu, pirms pils no jauna atdzīvojās līdz ar pašu septembra sākumu. Tomēr skola vasarā iet cauri daudz pārmaiņām, un daļa šo lietu ir tikai pateicīgas, ka ir tikušas vaļā no skolēnu vienmēr uzkrītošās klātbūtnes.

Dokumenti sevi neparakstīs paši!
Pasniedzēju vasaras brīvlaiks, vai tur ir taisnība vai nē, ir gluži īsāks nekā skolēnu. Tiesa, vasaras laiks ir piemērotākais, lai arhivētu vecus dokumentus, kārtotu skolas lietvedību un grāmatvedību, jo lai cik neuzkrītoši un fonā tas nebūtu, Cūkkārpā darbojas līdzīga biznesa mašinērija, kā citviet, tikai ar krietno Ministrijas un vēlīgu ziedotāju atbalstu. Izglītības dokumentus skolēni jau ir ieguvuši līdz ar vasaras sākumu, bet notiek jaunu skolēnu uzmeklēšana, pūču izsūtīšana, pasniedzēji veido savus jaunos lekciju sarakstus un plānus. Kamēr katrs skolēns ķer iedegumu, pasniedzēji jau domā uz priekšu veselu gadu, kādās aktivitātēs mūs iesaistīt. Bibliotekāri aktīvi papildina Cūkkārpas iespaidīgo bibliotēku, un skolas inventārs tiek gan atjaunots, gan aizvietots.

Plaukstošā Cūkkārpa
Vasara ir laiks, kad viss plaukst, zaļo un nobriest. Tā ir tiesa arī floras un faunas pasaulē. Bieži paši skaistākie skati, ko mēs varētu gūt no siltumnīcās atrodamā augu klāsta, mums paiet secen, jo, pat ja siltumnīcas un herboloģijas klases vienmēr ir siltas un augu labpatikai piemērotas visu cauru gadu, ir tie zaļojošie indivīdi, kas plaukst tik un tā tikai vasarās. Herboloģijas praktizētajiem darbs ar šo plašo augu klāstu nebeidzas arī, kad līdzās nav skolēnu. Tikmēr arī Cūkkārpas teritorijā mītošie zvēri turpina savu dabisko dzīves ciklu, bieži paplašinot staļļos mītošo skaitu un rūpējoties, lai zāle pļavās nekļūst pārāk gara un mežonīga. Skolas parki arī iet cauri savām izmaiņām. Šis arī ir tas laiks, kad Aizliegtajā mežā mītošās būtnes būtu mazāk kautrīgas tuvoties meža nomalei, kad no skolas nenāk aizdomīgi trokšņi un nav arī to skolēnu, kas pārgalvīgi staigātu pārāk tuvu mežam paši.

Vai pat Mājas elfiem ir atvaļinājums?
Mēs te nerunāsim par to, cik ētiski ir korekti ticēt, ka mājas elfi vienmēr vēlas strādāt un nesagaida atalgojumu. Bet paliek fakts, ka vasarā viņiem šo pienākumu ir krietni mazāk, par spīti Cūkkārpas iespaidīgajiem apmēriem. Tomēr būtu naivi pieņemt, ka līdz ar skolēnu, tā arī nedarbu veicēju, prombūtni, mājas elfu rokas tiešām paliek tukšas. Kaut ne visu vasaru, daļu laika pasniedzēji joprojām uzkavējas Cūkkārpas teritorijā un mājas elfu asistence ir nepieciešama, lai realizētu visus pienākumus, kas jau uzskaitīti augstāk. Baumo, ka mājas elfi pat dodas izglītojošās misijās uz dažādām pasaules vietām, lai apgūtu jaunas ēdienu receptes, ko vēlās prezentēt skolas sastāvam un pašiem skolēniem. Turklāt baumo, ka mājas elfi ir galvenie atbildīgie, lai izklaidētu vasarā nogarlaikojušos spokus un portretus, kuri ir tie, kas pēc skolēniem var ilgoties visvairāk, jo nevar vai nevēlas pamest Cūkkārpu. To, kas vēl ietilpst mājas elfu pienākumos šajā laikā, vislabāk zinās gan paši mājas elfi. Kaut viņi ir pakļauti skolas vadībai, it īpaši skolas direktoram, mājas elfi tomēr veido paši savu komūnu un nosaka paši savu ikdienas ritmu, kamēr vien pienākumu saraksti tiek veiksmīgi izpildīti.

Vienmēr mainīgā Cūkkārpa
Cūkkārpas interjera atjaunošana ir nozīmīga, tomēr galveno kosmētisko ieguldījumu pils izmaiņās ieliek Cūkkārpa pati. Jebkurš, kas vismaz vienreiz redzējis pāreju no pavasara uz rudeni Cūkkārpas sienās, redzēs, ka vasaras laikā daudzas telpas pazudušas un nomainītas ar citām. Kāpnes, kas agrāk veda uz Slimnīcas spārnu, nu aizvedīs uz vienu no torņiem. Katrs skolas gaitenis ir pildīts ar maģiju, kas visticamāk ir vainojama šajā fenomenā, kur augstā maģijas koncentrācija padarījusi visu pili par jaunu būtni un tā aug un attīstās līdzīgi kā mēs. Cik liela iespēja, ka tā ņem vērā skolēnu un skolas darbinieku vēlmes tajā, kādus jaunus kambarus savās dzīlēs radīs, mēs varam tikai minēt, bet skolas gada sākums ir laiks atklājumiem mums visiem. Arī tiem, kas sper kāju šeit jau septīto reizi.

/raksta autors: Gabriels de Leseps/

[Bubuļu Kambaris]

TRĪS INTERESANTĀKIE NOTIKUMI CEĻĀ UZ CŪKKĀRPU

___________________________________________________

Nemelosim, ja teiksim, ka vēl neviens brauciens uz Cūkkārpu ekspresī nav pagājis bez starpgadījumiem, interesantiem notikumiem un piedzīvojumiem. Arī šogad tādu nebija mazums, tāpēc mēs jums piedāvājam nedaudz palasīt par trim, mūsuprāt, interesantākajiem. Tie, kam paveicās (vai daļā gadījumu — nepaveicās) tajos piedalīties, varēs pakavēties atmiņās, tie, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nepiedalījās, varēs uzzināt, kā gāja citiem. Starp citu, šis ir pirmais raksts rakstu sērijā, kas tiks veidota visa gada garumā, “Trīs interesantas lietas”.

1. Gliteri tualetē
Pasažieru vagona tualetes

No aculiecinieku stāstiem saprotam, ka pats, pats iespaidīgākais notikums šī brauciena laikā ir bijis gliteru bumbas sprādziens Cūkkārpas ekspreša astotā vagona tualetes podā. Šis sprādziens esot bijis iepriekš izplānots, taču nebija paredzēts, ka tā sekas skars cilvēku, kuru tās skāra, proti mūsu skolas vienu no jaunajām uzraudzēm Arēnu. “Ui, ziniet? Tur bija tāds notikums! Jūs pat iedomāties nevarat — tie, kas nebija klāt, ir daudz zaudējuši šajā sakarā. Protams, pašai uzraudzei tā situācija bija — auč — ne tā jaukākā, bet kā skatītājam no malas — ui! Noteikti kaut kas tāds ir jāpiedzīvo dzīvē,” stāsta aculiecinieks Klaudijs no Slīdeņa, kuram pēc sprādziena nācies vēl ilgi uzkopt ar spīguļiem pilno tualeti. Viņam to lika darīt uzraudze, uz kuras to nebija mazāk kā tualetē. “Nu, bija tā. Es no rīta pirms brauciena nopirku gliteri, lai aizvestu uz skolu visādām dekorēšanas vajadzībām. Vai ziniet, cik jauki izskatās apsveikuma kartiņas, uz kurām ir gliteris? Burveklīgi! Nu, un restorāna vagonā man bija tas gliteris līdzi. Un tur savukārt bija tie supergaršīgie brokoļu kēksiņi. Tā kā tas gliteris nav kaitīgs veselībai — es pārbaudīju un rūpīgi jo rūpīgi izlasīju visu sastāvu! Nedaudz to apēdot, arī nebūtu nekas noticis. Un man bija milzu pārsteigums, kad pēkšņi pasažieru vagona labierīcībās eksplodēja tas pats gliteris, ko es nopirku — es vismaz pieņemu, ka tas bija manējais. Varbūt vēl kādam bija līdzi? Ko var zināt... Varbūt ekspreša uzkopšanas komanda atradīs manu gliteri turpat restorāna vagonā kaut kur ir grīdas nokritušu! Un es nudien novēlu veiksmīgu dienu uzraudzei Kraufordei un lai viņai vairs gliteris noteikti netrāpās ceļā!”

2. Piparmētru mati
Cūkmiestiņa stacija

Par otru interesantāko notikumu, kas gan bija mazāk pamanāms, taču krietni smaržīgāks, atzīstam par piparmētrām pārburtos Kraukļanaga piektziemnieka Blūberija Gammas matus. “Veicu savus ļoti svarīgos prefekta pienākumus, tikmēr kavējoties sarunā ar lielisko slīdeņu piektziemnieci Estelli. Pārrunājām paši savus pirmos septembrus. Un izrādījās, ka leģendārā Evita Dēmo [2014./2015. m.g. Slīdeņa absolvente — aut. piez.] ir Estelles pirmajā septembrī meitenei piebūrusi matus pilnus ar piparmētrām. Tā likās tik laba lieta, ka es arī gribēju,” stāsta pats Blūberijs, kura mati vēl joprojām nedaudz atgādina zaļos tējas augus un smaržo pēc tiem. “Un, tā kā leģendārā Evita Dēmo bija iemācījusi Estellei, kā tās piparmētras matos iedabūt, tad ziedoju savu galvu šī rudens labākās frizūras konkursam, un Estelle padarīja mani par neizkonkurējamu līderi šajā konkursā. Piparmētras manos matos ir īstas, taču tās nebūtu ieteicams ēst, jo tie tomēr ir mani mati. Pēc laika, kā jau liela daļa pārvērtību, tās piparmētras pārvērtās atpakaļ. Es ļoti ceru, ka šajā konkursā visi nobalsoja par mani. Vai jūs arī nobalsojāt par mani?”

3. Ēdienu kauja
Restorāna vagons

Pēdējais šajā rakstā ir notikums, kuru pieredzēja gandrīz tikpat daudz cilvēku, cik gliteru atgadījumu. Un, kā jau varēja noprast pēc virsraksta, tā ir ēdienu kauja, kas ap pusdienlaiku, kad lielais vairums ekspreša pasažieru devās uzēst, norisinājās vilciena restorāna vagonā. Kauju uzsāka paši mazākie pasažieri, proti topošie pirmziemnieki, un varētu teikt, ka viņi arī bija vienīgie, kuri mētājās ar kartupeļiem un citām ēdmaņām, jo, kā stāstīja kāds aculiecinieks, kurš gan vēlējās palikt anonīms, vecāko kursu audzēkņi, uz kuriem tika tēmēts, neatbildēja uz uzbrukumu. Veckursnieki, starp kuriem bija arī meiteņu vecākā Hārlija Hadsone, esot sadusmojušies un pielietojuši dažādus lāstus (šķiet, pret ēdienu, ne mazajiem braucējiem), taču, kad daži no viņiem tika noķerti gaiteņos un aicināti atbildēt uz pāris jautājumiem par šo visu, viņi atteicās atbildēt, jo negribēja atsaukt atmiņā restorāna vagonā notikušo. Tā kā mēs varam vienīgi nopūsties un nožēlot, ka neredzējām ēdiena kauju paši savām acīm, ja neatradāmies notikuma vietā, kad tā notika, jo, kā var noprast, ir izgājis ļoti jautri.

/Raksta autore: Zoja Anna Lokhārta/

[Bubuļu Kambaris]

100% PIRMZIEMNIEKA

___________________________________________________

Jauns gads, jauni cilvēki, jauni pirmziemnieki! Turpinot iepriekšējā gada tradīciju, arī šoreiz “Bubuļu Kambara” svēts uzdevums bija gūt un apkopot informāciju par tikko iešķirotajiem vienpadsmitgadniekiem. Un, protams, kur nu gads bez pārsteigumiem?
Ir pagājušas vien pāris nedēļas, kopš jaunie Cūkkārpas audzēkņi kāpa pāri skolas slieksnim un lika galvā Šķirmici, lai tiktu iedalīti savās jaunajās mājās, tomēr līdz ar cerību, ka visi pamazām sāk iejusties, sniedzam arī ilustratīvi rakstisku apkopojumu par pirmziemniekiem!

I: Zižļi

Atšķirībā no pagājušā un aizpagājušā gada, var redzēt, ka 2005. un 2006. gads bija pāršalcis pasauli ar krietni vairāk jauno burvju nekā iepriekš, palielinoties skaitlim par gandrīz 9%. Proporcionāli arī meiteņu un zēnu attiecība ir nedaudz mainījusies — kurš nu būtu domājis, ka Cūkkārpas sienās šogad būs par 3% vairāk zēnu? Protams, joprojām meiteņu ir vairāk nekā 60%, tāpat kā tas bija arī iepriekš.



Zizlis ir neatņemama burvja sastāvdaļa, to nu neviens nevar apstrīdēt, faktiski ikvienam atminoties to reizi, kad tika ieiets veikalā un izvēlēts pirmais zizlis (protams, ne jau mēs viņu izvēlējāmies). Kā parasti, jauno burvju un raganu zižļos dominē trīs serdes, kas arī faktiski vienmēr ir populārākās — vienradža astrs, pūķa sirds dzīsla un fēniksa spalva. Šogad gan to proporcijas ir mainījušās, iepriekšējā gadā vispopulārākajai serdei — fēniksa spalvai — diemžēl krītot tikai uz trešo vietu, pirmo atdodot vienradža astram. Materiāla ziņā ozola izmantošana ir palielinājusies, paliekot sarakstā, tomēr iepriekšējā gada zināmos kokus lazdu, ābeli un bērzu šogad ir aizstājuši citi konkurenti. Vēl kādu interesantu seržu un materiālu sarakstā ir sastopama maskoņa un pegaza spalvas, efeja un duglāzija.
Kāds interesants fakts par zižļiem? Šogad vidējais zižļa garums ir gandrīz 11,5 collas!

II: Izskats

Jā, mēs visi esam indivīdi ar dažādiem raksturiem, pagātni un nākotni, un, protams, izskatiem, tomēr neviens nevar apstrīdēt, ka ir kādas pazīmes, kas lielai daļai cilvēku varētu sakrist, un tas arī tika pierādīts iepriekšējā gadā, aplūkojot pirmziemnieku matu un acu krāsas. Lai turpinātu tradīciju, arī šajā rakstā šīs divas pazīmes tiek salīdzinātas.



Diemžēl arī šogad Rozā un Citu Spilgtu Krāsu Klani ne tikai zaudē savus dalībniekus (atgādinām, ka trīs gadus rozā matu sarakstam esošais Nīls Finlijs ir pazaudējis savu krāšņo matu rotu), bet arī jauno skolēnu sarakstā nav neviena, kas varētu savienībām pievienoties. Jā, šis mācību gads joprojām vairāk atbalsta klasiskās matu krāsas, joprojām dominējot brūnai un blondai (kura, starp citu, popularitātes sarakstā ir kāpusi augstāk). Kas šoreiz ir mainījies, ir pēdējo divu krāsu attiecība — tātad šajā gadā vairāk tiks sastapti rudmataini cilvēki, nekā tādi, kam šķipsnas rotājas melnos toņos!
Runājot par acu krāsu, arī tagad dominē tieši zila un brūna acu krāsa, pārējās atstājot krietnā minimumā.

III: Radniecība un dati

Lai arī skolēnu ir vairāk nekā parasti, vai proporcijas ir saglabājušās tās pašas? Vai lielākoties dominē vienbērnu ģimenes? Vai Gammu un Hārperu fenomens ir jau aiz muguras?



Kā var redzēt, tieši tā arī ir. Joprojām lielākoties uz Cūkkārpu nāk mācīties vienīgais ģimenes bērns, lai arī šoreiz ir kāpis arī skaits ar divām un trim atvasēm. Par lielu pārsteigumu gan bija arī viens pārstāvis, kuru mājās gaidīja septiņi brāļi un māsas (protams, ne tiešā nozīmē “mājās”, jo kāds arī mācās skolā).



Aplūkojot dzimšanas datus un mēnešus, iepriekšējā gadā populārais augusts pirmziemnieku starpā ir smagi kritis uz popularitātes lejasgalu, vietu atbrīvojot pārējiem vasaras un pavasara mēnešiem, kas iepriekšējā gadā nevainagojās panākumiem. Turklāt, kurš nu būtu domājis, ka ziemas mēneši šogad būs klusākie?

IV: Vietas un valodas Lielbritānija pavisam noteikti ir multinacionāla valsts, tāpēc neapšaubāmi neesam šokā par to, ka Cūkkārpa savas otrās mājas ir devusi ne tikai cilvēkiem, kas jau vairākās paaudzēs mituši Lielbritānijā, bet arī tādiem, kas uz šejieni atbraukuši tikai nesen un cenšas iejusties jaunajā vidē.



Tomēr, pirms aplūkot izcelsmi, ir ļoti interesanti apskatīties, kur tad tagad pirmziemnieki mīt. Saprotams, lielākā daļa ir apmetušies Londonā vai tās tuvumā — ieskaitot Oksfordu, Bedfordu, Kembridžu, Velingfordu, Hārlovu un Gildfordu —, vien mazumam pirmā kursa audzēkņu ceļojot uz ekspresi no Lielbritānijas un Īrijas tālākajiem galiem. Tomēr ir arī cilvēki, kas ikdienā nemaz nedzīvo uz divām iepriekšminētajām salām — ir gan tāds skolēns, kas ieradies no Norvēģijas, gan tādi, kas no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas, Francijas un pat Jaunzēlandes.



Tomēr no kurienes tad jaunie ir cēlušies? Kur stiepjas viņu raduraksti? Protams, 60% skolēnu vecāki ir briti, skoti, velsieši, taču kas ir tie 40%? Lielākoties šiem pirmziemniekiem ir kāda veida radniecība ar Eiropas tautām, tomēr ir arī tādi, kuru saknes stiepjas Japānas, Korejas (diemžēl nebija iespējams noskaidrot, no kuras konkrēti), Jaunzēlandes, Austrālijas, Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas kultūrās.



Bilingvisms/multilingvisms — stāvoklis, kad atsevišķs indivīds, noteikta sabiedrība vai tās daļa prot divas vai vairāk nekā divas valodas. Un šis ir vārds, ko var attiecināt uz jaunajiem cūkkārpiešiem, pusei protot vēl kādu valodu, izņemot angļu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vienvalodīgo skaits ir krietni krities, no 77% skolēnu uz 50%.

Ja ir vēlme detalizētāk aplūkot iepriekšējā gada statistiku, “Bubuļu Kambara” 2016./2017. gada septembra numurs atrodams bibliotēkas skolas avīzes sadaļā, kā arī redakcijas telpās otrajā stāvā.

/Raksta autore: Džena Leitmane/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

KLEJOJOŠO SKOLĒNU MISTĒRIJA

___________________________________________________

Rudens cūkkārpiešu dzīvēs pavisam noteikti saucams par pārmaiņu laiku. Pēc vasaras tiek nomainīta ierastā dzīves vide, atrastas mācību grāmatas, pergaments un rakstāmspalvas un mērots ceļš uz Cūkkārpu. Tomēr, lai arī šķiet, ka ekspreša pieveiktais attālums ir pietiekams, lai kādam, laikam, vismaz ģeogrāfisko pārmaiņu pietiktu, izrādās, ka tā nebūt nav. Katru gadu iespējams novērot pārbēdzējus jeb skolēnus, kas Šķirošanas mielastu pavada pie kāda cita nevis sava torņa galda. Ar visu jaunāko, tikko iešķiroto seju daudzumu, šie skaidri neiederīgie varbūt cerējuši paslēpties uz kopējā haosa fona, bet nebūt ne veiksmīgi. Katru gadu redzam šo parādību, bet galvenais ir censties saprast — kāpēc tas notiek?

Vienkāršākais minējums būtu, ka aiz tik ilgas neredzēšanās ar saviem skolasbiedriem, nav iespējams noturēties un nepieskriet klāt pie draugiem un sasveicināties, aizvadīt mielastu vai vismaz Šķirošanas ceremoniju kopā. Tas šķistu ticami, ja vien astoņas stundas garajā ceļā vilcienā, pa stacijām un karietēm jau netiktu sniegta iespēja visiem saskrieties, izrunāties, pat sastrīdēties un atkal salabt.

Ja ne senu seju uzlūkošana, tad kas? Baumo, ka tas ir izaicinājums starp skolēniem — kaut reizi savu septiņu gadu laikā svinīgajā mielastā sēdēt pie visiem četriem gadiem. Ja nudien tā, daži to nes līdz teicamiem augstumiem, teju nekad neturot savu pēcpusi it kā tam paredzētajā vietā, rotējot apkārt pie katras pirmās izdevības. Vēl neatliekamāk, ja mielasta laikā jāpilda slepenas misijas, kas nav iespējamas bez citu skolasbiedru palīdzības. Turklāt, ja tik bieži esam dzirdējuši, zem katra mielasta galda svinīgajā ceremonijā notiek dažādas slepenas aktivitātes. Kur citur slēpties no pasniedzēju acīm, ja ne tieši zem garajiem galdiem? Maza iespēja, ka izdevies kaut ko izšmaukt cauri uzraugu vērīgajām acīm (jā, ir runa par nelegāliem objektiem un substancēm), bet jebkas, kas raksturots uzraugu acīs par gana nevainīgu, iegūst savu slavas stundu tieši šajā aizgaldē. Šīgada favorīts ir bēdīgi slavenie grozāmgrābšļi. Paralēli varētu notikt vismaz četri čempionāti (ja vien mūsu profesori nenoklusē paši savu turnīru), bet rezultāti par labākajiem grozītājiem vēl būtu jāsagaida.

Bet varbūt tā visa sakne ir kas gluži cits. Starptorņu sadraudzība? Galu galā, ja dažiem skolēniem ir tik izteikta vēlme atrast sev citu, šķietami piemērotāku sēdvietu, jāsāk prātot — kādam mērķim skolas torņu galdi vēl tiek paturēti? Iespējams kārtīgā mīlestības un solidaritātes žestā var visus galdus apvienot vienā, vai noņemt tiem specifisku torņu regālijas pavisam. Vai vēl citādāk — censties nākošajā gadā iefiltrēties arī pie pasniedzēju galda.

/raksta autors: Ailejs Mints un Gabriels de Leseps/

[Bubuļu Kambaris]

2017./2018. MĀCĪBU GADA MĒRĶI UN VĒLMES

___________________________________________________

Ikvienam ir savs mērķis dzīvē. Un ikvienam no Cūkkārpas audzēkņiem ir mērķis mācību gadam. Vai nu tās būtu sekmīgas burvestības, vai nu jaunu draugu iegūšana no cita torņa, vai arī iestāšanās kalambola komandā — sākot mācību gadu, prātā ir kāda doma, kas varētu uzlabot tuvākos mēnešus un arī garastāvokli, pat ja katru dienu jāceļas pusseptiņos no rīta. Tāds arī bija septembra jautājums gan jaunajiem Cūkkārpas audzēkņiem, gan tādiem, kas skolas gaiteņos staigā jau vairāk nekā gadu — kam vajadzētu ietilpt mācību gada notikumu sarakstā, lai tas būtu izdevies?



Ladzaro Molteni
Grifidors, 3. kurss

Pirmkārt, Grifidoram noteikti būtu jāuzvar visās kalambola spēlēs. Ar mani sastāvā, pats par sevi saprotams. Laikam jau būtu labi arī palikt sekmīgam, noteikti apmeklēt visas protego pulciņa nodarbības. Un, protams, iekulties visādos piedzīvojumos ar draugiem. Tas jau arī ir pats svarīgākais, lai gads būtu labs!



Skaja Smita
Kraukļanags, 1. kurss

Mans pirmais mācību gads ir sācies lieliski, un mans sapnis tapt par kraukļanagu ir īstenojies! Noteikti vēlētos piedalīties kalambola atlasē un arī visos pārējos pulciņos, ko skola vien spēj piedāvāt! Tāds šobrīd ir mans lielākais mērķis, jo pēc tam noteikti gribētu veltīt laiku gan mācībām, gan savām draudzenēm!



Ahearna Epona Dallasa
Elšpūtis, 1. kurss

Nuu... Es gribētu satikt kādu foršu maģisko būtni.



Ksena Aloīzija O’Henigena
Grifidors, 1. kurss

Ir ļoti grūti pateikt ko konkrētu, jo šis ir mans pirmais gads skolā. Laikam jau tās varētu būt labas sekmes, pāris jaunatrasti draugi un veiksmīga iejušanās jaunajā vidē — vai vismaz neapmaldīšanās Aizliegtajā mežā un nekļūšana par kāda radījuma pusdienām.



Terēza Pernella
Kraukļanags, 3. kurss

Pats svarīgākais ir interesanta mācību viela. Skolas galvenā funkcijai jau arī ir sniegt tev zināšanas, tā nu ir patīkami, ja tas notiek izbaudāmā formā. Sekmes arī ir nozīmīgas, taču nav īpaši daudz baudas labā novērtējumā garlaicīgā stundā.
Vēl varētu pieminēt arī labu guļamistabas biedru iegūšanu. Ir jauki, ja cilvēki, ar kuriem tev jebkurā gadījumā ir jāpavada ievērojams laika daudzums, ir patīkami.



Džoijs Evanss-Smits
Elšpūtis, 2. kurss

Nu, galvenais, protams, ir iegūt jaunas zināšanas, vai ne? Būtu forši, ja profesori izdomātu kādas interesantas nodarbības, lai būtu interesantāk. Bet, ja nu tieši par pasākumiem, tad... Nu, dažādu baļļu varētu būt mazāk. Nevajag jau tik traki svinēt katru pasākumu. Vismaz man tā liekas. Bet būtu forši, ja kāds audzēknis uzrīkotu ballīti, piemēram, pie peldbaseina. Nu, mācību gads jebkurā gadījumā būs izdevies, tā kā, nu, jā…



Olivers Flemings
Elšpūtis, 5. kurss

Būšu lakonisks — nokārtot S.L.I.M.us un neizgāzties kā prefektam.



Zoja Anna Lokhārta
Kraukļanags, 3. kurss

Noteikti vajag daudz ballīšu, daudz baļļu, daudz interesantu stundu, daudz pārpratumu, daudz visādu dramatiskus atgadījumu, daudz randiņu! Bet mans mācību gads būtu izdevies arī tad, ja šo obligāto notikumu nebūtu, jo man taču ir tik daudz foršu draugu, ar kuriem ir jautri arī bez kādiem īpašiem pasākumiem.



Savio Drago
Kraukļanags, 4. kurss

Piedzīvojumiem, mistērijām un noslēpumiem.



Laura Vonderfoksa
Slīdenis, 3. kurss

Emm... Nu, gan jau būs labi, kā būs, bet es labprāt arī šogad gribētu ierastās balles uz Ziemassvētkiem un Valentīndienu, varbūt gribētu arī kādu neiecerētu atgadījumu, negaidītu. Es īsti nezinu, jo, nu... Vai tad nav arī gluži labi, kā bijis līdz šim?



Hārlija Hadsone
Kraukļanags, 7. kurss

Izcili nokārtoti S.Ē.R.G.i, kāda slepkavība. Par to slepkavību — joks — saprotams.



Fēbe Dakota
Slīdenis, 5. kurss

Nu, man svarīgākais šogad ir nokārot S.L.I.M.us, jo piektais gads tomēr. Kas vēl ir svarīgi? Noteikti nevar iztikt bez interesantām kalambola spēlēm un citu cilvēku auru izpēti. Protams, jācer, ka šogad notiks kāds interesants kautiņš vai arī kas skandalozs. Nu, tā, lai ir par ko parunāt vēlāk.



Vinifreda Harisa
Slīdenis, 6. kurss

Es neatteiktos no veiksmīgas kalambola komandas. Slīdeņiem šogad ir jāuzvar! Un vēl veiksmīgu mācību gadu padara līdzcilvēki. Es patiešām ceru, ka man blakus būs superīgi cilvēki, ar ko šo gadu padarīt jautrāku.



Klaudijs Knuts
Slīdenis, 4. kurss

Vislieliskākās Cūkkārpas grupas “Ceptie Cūkkārpieši” koncertam Ziemassvētku ballē!



Penelope Lokvuda
Elšpūtis, 1. kurss

Nr. 1. Nenonākt vecmāmiņas Žosefīnes mājmācības skavās!!!
Nr. 2. Ar jauniegūtajiem draugiem 31. oktobrī pārģērbties par supervaroņiem, kuru galvenā misija būs glābt Cūkkārpu no ēnās uzglūnošiem krabjiem (jo krabji ir baisi un ļauni);
Nr. 3. Noskaidrot, vai Cūkkārpas direktors tik tiešām naktīs krācot visskaļāk no visiem pils iemītniekiem, kā tas pa ausu galam tika dzirdēts vilcienā.



Estelle Noela Blakveila
Slīdenis, 6. kurss

Nezinu, kā semestris, bet septembris noteikti būs izdevies, ja nedzirdēšu nevienu apsveikuma dziesmiņu savā dzimšanas dienā. Kā arī, ja visbeidzot atklāšu, kurš ir tas zaglīgais slīdenis, kas iepriekšējā semestrī koptelpas robežās man nočiepa vairākus piparmētru tējas saišķīšus. Pirkstus nocir... joks!



Evaņģēlijs Sudrablapsa
Elšpūtis, 1. kurss

Es vēl nezinu! Es nekad neesmu gājis skolā, taču es noteikti gribēšu ciemoties pūču tornī! Un atrast skolā skaistu vietu, no kuras var skaitīt zvaigznes.
Vai šeit svin saulgriežus?



Deviāna Mideltrise
Grifidors, 1. kurss

Pasākumu kopā ar torņa biedriem un arī pārējo torņu skolēniem! Kāds gan ir mācību gads bez kārtīgas izklaides kopā ar draugiem? Tieši tā, garlaicīgs un vienmuļš. Ir vajadzīgi piedzīvojumi un izklaide, lai rutīnas pilnās skolas dienas padarītu jautrākas.



Kolbijs Millers
Elšpūtis, 4. kurss

Pirmkārt, vēlos laimēt miljonu kādā loterijā.
Otrkārt, dabūt vismaz P visos priekšmetos bez mājasdarbu pildīšanas.
Treškārt, noskaidrot, kāda ir gumijas pīlītes funkcija.

/Raksta autore: Džena Leitmane/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

PIECI PRAKTISKI STILA PADOMI JAUNAJAM MĀCĪBU GADAM

___________________________________________________

Lai arī mēs visi valkājam formas tērpus, tas nenozīmē ka zem tiem slēpjas vienādi cilvēki. Arī formām ir iespējams piešķirt rozīnīti un dot modernus un praktiskus pieskārienus. Šoreiz vairāki stila padomi, lai ne tikai izskatītos, bet arī mācītos labāk!





Tas, ka mēs valkājam vienādus formas tērpus, nenozīmē, ka esam tikai un vienīgi pelēkās peles. Ir pierādīts, ka dzeltenās un oranžās krāsas klātbūtne mūsu dzīvē palīdz iedvesmai un koncentrēšanās spējām. Tātad, ja tu jūties nomākts vai jūti, ka nav enerģijas mācīties, uzvelc dzeltenas vai oranžas zeķes vai kādu citu apģērba gabalu šajās krāsās! Vislabākais aksesuārs, protams, ir Elšpūtis, kuru vari nēsāt līdzi padusē un aplūkot, ja jūties īpaši nomākts, taču, ja tavā gadījumā tā nav opcija, vari izšķirties arī par Elšpūša šalli (nav ieteicams to aizņemties no cita elšpūša bez atļaujas).



II. Velc brilles!

Brilles tiek asociētas ar zināšanām un mācībām. Par laimi mūsdienās lieliski rāmji nodrošina to, ka tās ir arī lielisks stila aksesuārs. Kāpēc brilles ir šajā sarakstā? Pat tad, ja tev tās nav nepieciešamas, brilles ar parastiem stikliem var palīdzēt sajusties svarīgam un gudram, kas savukārt palīdz saņemties un sākt mācīties. Protams, ja izvēlēsies rāmjus dzeltenā vai oranžā krāsā, būsi no šī saraksta nošāvis divus zaķus ar vienu šāvienu!



III. Mazi atgādinājumi

Ja tev ir grūtības atcerēties buramvārdus, kustības vai mikstūru sastāvdaļas, lielisks veids kādā sev to atgādināt, ir uzrakstīšana uz lapiņām un nolikšana redzamā vietā. Piemēram, ja tev ir auskari, ļoti veiksmīga izvēle ir lielie riņķi vai cilpas. Izdurot savā piezīmju lapiņā nelielu caurumiņu, tu varēsi uzvērt vairākas lapiņas un ar laiku atcerēties burvestības un mikstūru sastāvdaļas vairs nebūs problēma! Ja caurumu nav, vienmēr var izveidot kakla rotu! Praktiski un moderni? Protams!



IV. Mugursoma — tavs labākais draugs!

Lai arī ne visi nēsājam somas, ir nopietns iemesls tādā ieguldīt— tas ir lielisks veids kādā izpaust savu identitāti. Tu vari piespraust pie somas vairākas nozīmītes un izveidot uzšuves, pat rakstīt uz tās un izmēģināt kādu burvestību! Tas viss ne tikai parādīs tavu stilu un gaumi, bet arī palīdzēs atcerēties uzdotās lietas — nozīmīšu jūklī iespējams paslēpt īsus vārdus, kuri tev palīdzētu atcerēties nozīmīgu informāciju. Tomēr, ja negribas šmaukties kontroldarbos, var asociēt kādas no savām nozīmītēm ar konkrētu burvestību — tas noteikti palīdzēs tās atcerēties, jo, nerakstot neko tieši, esi pats sev devis mājienus.



V. Smaržo labi!

Lieki piebilst, ka smarža ir kaut kas, ko mēs neredzam, taču tas ļoti iespaido to, cik ļoti mums kāds patīk vai nepatīk. Un, protams, smaržas palīdz.
Saprotams, ka iegādāties vairākas smaržu pudelītes un nēsāt tās visas līdzi, lai būtu gatavs visiem garastāvokļiem, ir muļķīgi. Tieši tāpēc palīgā nāk lieliskais vientiešu izgudrojums — automašīnu gaisa atsvaidzinātāji! Tie nāk dažādās formās, krāsās un smaržās, turklāt ar parocīgu striķīti, kā radīti tam, lai uzkarinātu vai piekarinātu, kur vēlies. Turklāt, ja nevēlies, lai kāds vientiešu pasauli zinošs skolasbiedrs pamata ap kaklu uzkarinātu gaisa atsvaidzinātāju, to vienmēr ir iespējams izmainīt, izgriežot kārotā formā, aplīmējot ar spīguļiem (atgādinām, ka dzelteni un oranži būtu vislabākie!) un citādi ieguldot sirdi un dvēseli.

/Raksta autore: Beāte Štrumpe-Štrumpelīte/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

SOLI TUVĀK:
KSENONA HATEVEJA

___________________________________________________

Līdz ar jaunu gadu tiek iepazīti jauni cilvēki — šādi nu iesākam arī iepriekš radīto rakstu sēriju “Soli tuvāk”. Tā kā šajā gadā tiks aplūkotas ne tikai profesoru, bet arī skolas personāla dzīves, arī nosaukums tika nedaudz pamainīts, nemainot gan rakstu esenci.
Septembri sāksim ar kādu jaunu seju, kas Cūkkārpā pēdējo reizi bija manīta 2014. gadā, kad Ksenona absolvēja, dodoties plašajā pasaulē. Tagad viņa ir atpakaļ un šajā gadā ieņem aritmantikas profesores vietu — par to arī runājām intervijā.

Kāda ir Jūsu spilgtākā bērnības atmiņa?
Bērnības atmiņām ir tāda citāda garša — saldējums ar zemenēm, gaisīgs cukurvates mākonis vai karamelizēti zemesrieksti papīra turzā —, bet daudz kas no tā ir palicis kā izjūtas, par laiku pirms robežšķirtnes, aiz kuras beidzas bērnība. Bērnības atmiņas visas ir spilgtas, jo tām ir citas krāsas — saules košinātas. Tā jau nav, ka vēlāk izzustu krāsas vai toņkārta tuvotos sērām, bet palete izmainās gan. Es bērnībā gribēju būt māksliniece un taisīju izstādes turpat uz ielas, un kāds dzejnieks man sacerēja uz vietas dzejoli, kuru veltīja man un maniem darbiem. Es biju tik maza, ka aizmirsu viņa vārdu, bet rindas iesēdās manā atmiņā krāsu un smaržu kodā.

Tā kā šī nav Jūsu pirmā reize Cūkkārpas sienās – kas šeit ir mainījies, kopš absolvējāt?
Nav jau pagājis ļoti ilgs laiks, bet šķiet, ka mainījies ir daudz. Ne tik daudz telpās, vidē un iekārtā, bet manās personīgajās sajūtās. Tajā, ka ir sācies citādāks manas dzīves posms, pēc iepriekšējiem. Ir atvērta jauna lappuse grāmatā — pagaidām vēl tukša, bet es ceru, ka ar laiku to aizpildīšu. Protams, ir mainījušies cilvēki, ir tie, kuri ir palikuši. Ir tādi, kas no maniem pasniedzējiem ir kļuvuši par kolēģiem, ir kas no maniem skolasbiedriem... visi ceļi vedot uz Cūkkārpu. Tā runāja jau kādreiz, kad vēl tikai pirmos gadus mācījos te, un sanāk, ka tautas parunām ir vien jātic.

Vai Jūsu acīs Cūkkārpa vienmēr ir bijušas kā otrās mājas?
Skolas laikā... jā, šķiet, ka tāda sajūta man bija. Jo te bija mana dzīve — normāla, piepildīta ar visu, kas cilvēkam ir vajadzīgs. Pie tam, pavadot tik daudz laika šajās sienās, liela daļa no mums saaug ar vietu — es nebiju izņēmums.

Vai aritmantika vienmēr ir bijusi Jūsu aizraušanās?
Pirmajos gados, ja tā padomā, nemaz nē. Mani neaizrāva šāds priekšmets un mani bija kāds sabaidījis, ka aritmantika ir garlaicīga. Sava otrā gada beigās es smagi saslimu, praktiski vairāk kā pusgadu pavadīju prom no skolas, un man mācībās bija robi un atkārtoti biju otrajā kursā. Tad aizgāju uz aritmantiku pie profesora Šatēra [Nikolass Šatērs — aut. piez.]. Viņam bija īpaša harisma, tā pievilka daudzus kā gaisma, pie kuras apdedzināties, bet nez kāpēc būt par to laimīgiem. Vēlāk mani aizrāva profesors Hamundsens [Patriks Hamundsens — aut. piez.], bet es domāju, ka tā arī paliks tikai interese, tāpēc ka interesanti par aritmantiku pastāstīts vai ka parādīts, kā izrēķināt šo to par sevi vai kādu draudziņu.
Pēc skolas ar Lielbritānijas Maģijas universitātes profesoru, aritmantikas doktoru, Greju Palmeru man izveidojās sadarbība. Viņš ir ļoti zinošs šajā jomā un lielisks speciālists un pēdējos gados izmantoju iespēju mācīties aritmantikas zintis no viņa.

Ja nav noslēpums – kādas ir plānotas Jūsu stundas? Vairāk teorija, praktika vai kaut kas no abām pusēm?
Abējādi, jo prakse un teorija nevar eksistēt šķirti. Neredzu jēgu no tā, ka mēs mēnešiem mācīties konkrētu ciparu vibrācijas vai censtos izspriest to, vai kaut kas mainās tad, ja mēs sākam izmantot citas skaitīšanas sistēmas.

Kāds ir vislabākais veids, kā stundās gūt Jūsu labvēlību?
Man šī būs pilnīgi jauna pieredze, un pieņemu, ka vēl pēc kāda laika es varēšu atbildēt precīzāk, bet tagad varu teikt, ka novērtēju ieinteresētību manā pasniedzamajā priekšmetā.

Ko Jūs novēlētu ikvienam skolēnam, sākot šo mācību gadu?
Iedvesmu, jo tās nekad nevar būt par daudz.

/Raksta autore: Džena Leitmane/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

OKTOBRIS CŪKKĀRPĀ

___________________________________________________

Kalambola pirmais mēnesis ir klāt, taču tas nenozīmē, ka skolā nekas cits nenotiks. Tāpēc, piedāvājam pasākumu sarakstu nākamajam mēnesim.

1. oktobris Svētdien pulksten trijos Lielajā zālē gaidāmas radošās mākslas sacensības “Parādi savu torni mākslā”, kur sacensties varēs gan individuāli, gan komandās. Apbalvošana gaidāma pulksten 18.30. Zīmē? Neslēp savu talantu, parādi to visiem!

7. oktobris
Sestdien, pulksten desmitos, kalambola laukumā sāksies pirmā spēle skolas kalambola kausa izcīņā. Slīdeņu kalambola komanda pret kraukļanagu kalambola komandu. Nāc un atbalsti savējos!

8. oktobris
Svētdien, pulksten desmitos, kalambola laukumā sāksies otrā spēle skolas kalambola kausa izcīņā. Grifidori pret elšpūšiem! Dodies atbalstīt komandas!

14. oktobris
Sestdien gaidāma vieslekcija “Aurori”, kuru vadīs viesi no auroru biroja un Auroru akadēmijas. Sākums vienos, vieslekciju klasē skolas piektajā stāvā.

15. oktobris
Svētdien gaidāma grāmatu mīļotāju klubiņa otrā tikšanās. Trijos pēcpusdienā bibliotēkā. Lasi? Ja tā, tad atnāc!

21. oktobris
Sestdien, pulksten desmitos, kalambola laukumā norisināsies kalambola spēle starp kraukļanagu un elšpūšu komandām. Steidz atbalstīt!

22. oktobris
Svētdien, pulksten desmitos, kalambola laukumā gaidāma spēle starp grifidoru un slīdeņu kalambola komandā. Līdzjutēji, izpaudieties!

28. oktobris
Sestdien dosimies uz Cūkmiestiņu. Izbraukšana no Cūkkārpas ar karietēm pulksten 13.00, atgriešanās (izbraukšana) no Cūkmiestiņa sešos vakarā. Neaizmirsti iegādāties kaut ko interesantu Visu Svēto dienas priekšvakaram!

29. oktobris
Svētdien, pulksten trijos bibliotēkā tiksies rakstošie cūkkārpieši, lai parunātos par dzeju un prozu. Raksti? Padalies ar savu daiļradi, vai paklausies, ko rada citi.

31. oktobris
Otrdien mūs visus gaida saīsinātā mācību diena. Nodarbības beidzas pēc piektā nodarbību laika. Pulksten sešos dodamies uz Lielo zāli, kur mūs gaida Visu Svēto dienas priekšvakara tematiskais pasākums. Baumo, ka uzstāsies grupa, kura pavisam nesen dibināta tepat Cūkkārpas sienās. Kāda? Atnāc un uzzini! Neaizmirsti efektīvu un baisu tērpu!

/Raksta autore: Liliāna Feltone/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām

[Bubuļu Kambaris]

HOROSKOPI:
01.10.—01.11.

___________________________________________________

Auns
(21.03.—19.04.)



Populārs piemērs:
Kulberts Mazepa

Ja esi domājis, ka varētu neapmeklēt kādu pareģošanas stundu un gan jau viss būs kārtībā, ieteicams šo domu izmest no galvas pēc iespējas ātrāk. Oktobris tieši pareģošanas jomā auniem nesīs vairākus pārsteigumus, tāpēc turi acis un ausis vaļā un, pat ja neesi Vīleres klasē, pēc kafijas vai tējas tases izdzeršanas iemet skatienu arī biezumos — varbūt tie tev pateiks ko tādu, kas varētu mainīt dzīvi!

Vērsis (20.04.—20.05.)



Populārs piemērs:
Berenīse Borislava Zima

Uzmanies no ūdens! Tā kā vērši ir uguns zīmes pārstāvji, šoreiz ieteicams izvairīties no jebkādām ūdens krātuvēm, tai skaitā arī krāna ūdens, kas sola nejauši samērcēt drēbes, grāmatas un citus priekšmetus. Tātad — labāk oktobrī nepavadīt katru vakaru, melanholiski lūkojoties ezera virsmā, vai pastaigājoties un pasēžot uz tiltiņa margām. Ir visai liela varbūtība samitrināties!

Dvīņi
(21.05.—21.06.)



Populārs piemērs:
Esmeralda Brauna

Ja ir sanācis ar kādu sastrīdēties, nekavējies un centies salabt, citādi kaut mazākais strīds var izvērsties naidā, kas var sagraut draudzību. Tā vietā vienreiz var arī pārkāpt pāri savam godam un atvainoties, vai arī, ja vainīgs ir otrs, būt pirmais, kas pateiktu, ka vajag izrunāties un tikt ar problēmu galā.

Vēzis
(22.06.—22.07.)



Populārs piemērs:
Liesma Spožā

Oktobrī īpaši veiksies herboloģija un mikstūras, tāpēc ieteicams izmantot šo iespēju un iesaistīties šajās stundās ar pilnu atdevi — pat ja gadās kāda ķibele, tā nerezultēsies lielā neveiksmē. Taču, lai arī mikstūru gatavošana būs veiksmīga, to pašu nevar teikt par to saņemšanu, tāpēc uzmanies no svešu dotiem maisījumiem! Var gadīties, ka kāds mēģinās tevi izjokot!

Lauva
(23.07.—22.08.)



Populārs piemērs:
Samera Džordāno

Svarīgi oktobrī uzmanīties no auksta laika, slapjām zeķēm un citiem slimniekiem, jo lauvas īpaši veiksmīgi spēs noķert saaukstēšanās baciļus! Ieteicams jau laicīgi sākt lietot profilaktiskas zāles, dzert karstu tēju ar medu un staigāt pa koptelpu siltās vilnas zeķēs, citādi neapšaubāmi var gadīties attapties guļam ar temperatūru un nejaukām iesnām.

Jaunava
(23.08.—22.09.)



Populārs piemērs:
Eilīna Zāra Džeina

Ja ir bijusi vēlme sadraudzēties ar citu torņu pārstāvjiem — šis ir tavs laiks! Oktobris ļaus jaunavām atrast jaunus domubiedrus un atklāt kopīgu saikni ar cilvēkiem, kas iepriekš bija palikuši nepamanīti. Īpaši laba saskaņa būs kraukļanagiem ar slīdeņiem, bet grifidoriem tieši ar elšpūšiem, tāpēc vari droši sākt meklēt jaunus draugus!

Svari
(23.09.—23.10.)



Populārs piemērs:
Kīrans Blekvuds

Uzmanies no skolas kāpnēm — tās ne tikai neuzmanības dēļ var radīt traumas gan tev, gan līdzgājējiem, bet arī aizvest neceļos, kad vismazāk tas vajadzīgs! Ja steidzies, īpašu uzmanību pievērs, kur dodies, jo var gadīties, ka kāpnes maina virzienu tieši tad, kad tas vismazāk vajadzīgs. Un, ja nu tomēr gadījies apmaldīties, ieteicams komunicēt ar gleznām, kas radītas 18. gadsimtā, jo pārējo mākslasdarbu iemītnieki būs pārāk īgni, lai norādītu pareizo ceļu.

Skorpions
(24.10.—21.11.)



Populārs piemērs:
Kriss Romeo Allans

Ja domā, ka zizlis ir kabatā, pārbaudi vēlreiz, jo oktobrī var gadīties īpaši daudz reižu, kad zizlis var netīšām būt atstāts citviet vai arī pazaudēts. Tāpēc ieteicams rīku vai nu ar burvestības palīdzību, vai arī parastu diegu piesiet sev klāt, tad esot mazākai varbūtībai to pazaudēt. Ja nu izlemts par labu otrajam variantam, izmanto tieši dzeltenas vai zaļas krāsas diegu, jo šie toņi nesīs īpašu veiksmi.

Strēlnieks
(22.11.—21.12.)



Populārs piemērs:
Luijs Grīns

Kreativitāte plūdīs no katra būtības slāņa, tāpēc, pat ja neesi radoša persona, ieteicams pamēģināt un ķerties klāt kādam jaunam un radošam hobijam. Protams, šī kreativitāte ļoti palīdzēs arī eseju un referātu rakstīšanai, tātad, ja ir kāds darbs uzdots uz novembri, neatliec to uz pēdēju brīdi un paspēj izmantot oktobra sniegtās priekšrocības!

Mežāzis
(22.12.—19.01.)



Populārs piemērs:
Lisa Morgana Vinda

Ja gribi kādam darīt ko sliktu, tas pats nāks atpakaļ divkārši! Karma šajā mēnesī mežāžus nepametīs, tādēļ svarīgi ir šo atcerēties un atgādināt katru reizi, kad ir vēlme pateikt ko asāku. Tas pats, protams, attiecas arī uz labajām lietām, ko arī ieteicams darīt, lai gūtu patīkamu pieredzi visa mēneša garumā.

Ūdensvīrs
(20.01.—18.02.)



Populārs piemērs:
Kīts Raiens Vičers

Centies saglabāt kontaktu ar ģimeni un draugiem ārpus skolas, jo šajā mēnesī ilgas pēc mājām būs ne tikai ūdensvīra slogs, bet arī gulēs uz mājinieku pleciem. Iepriecini vecākus ar ziņu, kad viņi vismazāk to gaida! Aizsūti jauku novēlējumu brālēnam vai māsīcai! Un — tici vai ne — tas uzlabos dienu par simt procentiem!

Zivis
(19.02.—20.03.)



Populārs piemērs:
Iraids Norts

Saldumi nebūs tavs labākais draugs, tāpēc ieteicams no tiem atturēties pēc iespējas vairāk. Tie ne tikai var nest nelaimīgas zobusāpes, bet arī uzkrāties vairāk tauciņu formā nevis enerģijā. Ja nu tomēr ir grūti izvairīties no saldajiem našķiem, tā vietā apēd kādu saldu augli nevis stiepies pēc ikdienas šokolādes devas!

/Raksta autore: Lia Linna/

--------------------

“Bubuļu Kambara” personīgais pasts skolas 2. stāvā
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām