Lielritānijas Burvestību ministrija ir dibināta 1707. gadā uz iepriekš esošās Burvju padomes bāzes. Par pirmo Burvestību ministru tika iecelts līdzšinējais Burvju padomes galva Uliks Gamps.
Burvestību ministru reizi 4 līdz 7 gados pārvēl Viedo kapituls. Iespējams ārpuskārtas iecelšanas, pārvēlēšanas, piemēram, sabiedrības spiediena dēļ, ministra nekompetences dēļ vai kādu citu iemeslu. Mūsdienās šis termiņš ir 5 gadi līdzīgi kā Lielbritānijas premjerministram (vientiešu). Pārvēlēšanas reižu skaits ir neierobežots.
Burvestību ministri hronoloģiskā secībā:
Uliks Gamps
Burvestību ministrs no 1707. līdz 1718. gadam
Gampam bija sarežģīts uzdevums turpināt iesākto darbu nostiprinot 1692. gadā pieņemto Starptautisko Slepenības statūtus sadzīvē, pārvaldībā, veicināt tobrīd ļoti sašķeltās un smagi cietušās burvju sabiedrības saliedēšanu. Dibināja iekšlietu struktūru Maģiskās kārtības sargāšanas departamentu; pasludinājis Imperius, Cruciatus un Avada Kedavra lāstus par Nepieļaujamajiem lāstiem.
Divas reizes pārvēlēts, taču tad atkāpies no amata 1718. gada pavasarī vecuma dēļ.
Dēmokls Rouls
Burvestību ministrs no 1718. līdz 1726. gadam
Pazīstams ar stingru nostāju pret vientiešiem, kas kalpoja par viņa iecelšanas iemeslu pēc Gampa atkāpšanās, jo Gampa piekoptā stratēģija daļai burvju sabiedrības tomēr šķita pārāk maiga.
1718. gada nogalē izveido Azkabanu cietumu tumšā burvja Ekrizda 15. gadsimtā celtajā, tolaik jau pamestajā cietoksnī uz neuzmērāmas salas Hebridu salu arhipelāgā, pamatojot, ka cietokšņa atšķirtība, un tā atprātotāju populācija ir lielisks veids kā ietaupīt ministrijas līdzekļus ieslodzīto pārvaldīšanā, un neskatoties uz protestiem tik tumšas maģijas piesātinātas vietas izmantošanā, Azkabanas cietoksnī jau 1718. gada nogalē sāka ievietot pirmos noziedzniekus.
1926. gadā Rouls, Starptautiskās Magu konfederācijas izdarītā spiediena dēļ, tiek atcelts no ministra amata, pamatojoties uz lēmumiem, kas Starptautiskās Magu konfederācijas ieskatos pārkāpa Slepenības statūtu principus.
Persejs Pārkinsons
Burvestību ministrs no 1726. līdz 1733. gadam
Pārkinsons mēģināja virzīt pieņemšanai likumu, kas aizliegtu burvjiem precēties ar vientiešiem, taču tobrīd no saspīlējumiem nogurusī burvju sabiedrība bija lielā mērā pret šo ierosinājumu. Pie pirmās iespējas, kas notika pārvēlēšana, Viedo kapituls nepārvēlēja nepopulāro Pārkinsonu.
Eldrihs Digorijs
Burvestību ministrs no 1733. līdz 1747. gadam
Izveidoja auroru rekrutēšanas programmu; nesekmīgi mēģināja panākt Azkabanas slēgšanu vai pārveidošanu (piemēram, aizvākt Atprātotājus); nomira savā birojā no sirdstriekas.
Alberts Būts
Burvestību ministrs no 1747. līdz 1752. gadam
Atkāpās no amata aizsākoties Goblinu sacelšanās.
Bazils Flaks
Burvestību ministrs no 1752. gada vasarā
Īsākais termiņš amatā (tikai divi mēneši), atkāpās no amata, jo Goblinu sacelšanās tikai pieņēmās spēkā un ministrija zaudēja kontroli, jo goblini apvienoja spēkus ar vilkačiem.
Hesfestus Gors
Burvestību ministrs no 1752. līdz 1770. gadam
Līdz kļuva par burvestību ministru, bija aurors. Burvesību ministra amatā vadīja sacelšanās apspiešanu un atguva kontroli pār sabiedrību. Atjaunoja un renovēja Azkabanas cietumu.
Maksimiliāns Krovdijs
Burvestību ministrs no 1770. līdz 1781. gadam
Vērsās pret tīrasiņu ekstrēmistiem, kas vēlējās uzbrukt vientiešiem. Mira savā birojā mīklainos apstākļos.
Portejs Knatčbuls
Burvestību ministrs no 1781. līdz 1789. gadam
Uzturēja sakarus ar vientiešu tā laika premjerministru Lordu Nortu, kurš lūdza palīdzību sakarā ar karaļa Džordža III psihisko nestabilitāti un kurš bija spiests atkāpties, kad apkārtējie padzirdēja, ka Lords Norts tic maģijai un burvjiem.
Unktojs Osberts
Burvestību ministrs no 1789. līdz 1798. gadam
Zināms kā diezgan korumpēts burvis, kurš atbalstīja bagātāko burvju sabiedrības slāni.
Artemisa Lufkina
Burvestību ministre no 1798. līdz 1811. gadam
Pirmā sieviete Burvestību ministra amatā. Dzimusi 1754. gadā, mirusi 1825. gadā. Izveidoja Starptautiskās maģiskās sadarbības departamentu; lobējusi (veiksmīgi) to, lai Pasaules Kalambola čempionāts norisinātos Lielbritānijā.
Grogans Stumps
Burvestību ministrs no 1811. līdz 1819. gadam
Strādājis pie maģisko radību klasifikācijas; restrukturizējis Maģisko būtņu regulēšanas un kontroles departamentu; izveidojis Maģisko spēļu un sporta veidu departamentu.
Džozefīna Flinta
Burvestību ministre no 1819. līdz 1827. gadam
Bija diezgan nozkaņota pret vientiešu tehnoloģijām, īpaši vērsās pret, piemēram, telegrāfu, jo uzskatīja, ka tā darbība traucē zižļu maģijai.
Otalīne Gambola
Burvestību ministre no 1827. līdz 1835. gadam
Nāca klajā ar ideju, ka izmantojot tvaika vilcienu, būtu iespējams atrisināt ilglaicīgi pastāvējušo problēmu ar Cūkkārpas audzēkņu netraucētu transportēšanu uz skolu; izveidoja vairākas komitejas, kas nodarbojās ar vientiešu izgudrojumu (un pašu vientiešu domāšanas) pētīšanu.
Rūdolfs Lestreindžs
Burvestību ministrs no 1835. līdz 1841. gadam
Nesekmīgi mēģināja likvidēt Noslēpumu nodaļu ministrijā. Atkāpās no amata veselības problēmu dēļ, kuras izraisījis darbā piedzīvotais stress.
Hortenzija Miliputa
Burvestību ministre no 1841. līdz 1849. gadam
Ieviesa visvairāk no visiem ministriem dažādus rīkojumus, taču uz beigām rīkojumi kļuva arvien ekcentriskāki un nenozīmīgāki, piemēram, vadlīnijas tam, kādām tieši ir jābūt spicajām cepurēm un tamlīdzīgi.
Evandželīna Orpingtone
Burvestību ministre no 1849. līdz 1855. gadam
Viņas laikā tika nodalīti burvju vilcieni Kingskrosas stacijā, izmantojot vietu paslēpšanas maģijas. Ir ļoti ticams, ka bija maģiski (tādējādi pārkāpjot Starptautiskos Slepenības statūtus) iejaukta Krimas kara norisē.
Priscilla Djuponta
Burvestību ministre no 1855. līdz 1858. gadam
Pateicoties iracionālai nepatikai pret vientiešu premjerministru Lordu Palmerstonu, viņa nestājās pretī maģiskajaā sabiedrībai pieaugošajai tendencei izstrādāt neptīkamus jokus pret vientiešiem, un pat šādu praksi veicināja, kas noveda pie tā, ka viņa pēc nepilnu trīs gadu būšanas amatā, tika no tā atcelta.
Dugalds Makfails
Burvestību ministrs no 1858. līdz 1865. gadam
Viņa amatā būšanas laiks iezīmējies kā stabils un mierīgs. Viņa laikā tika atklāts Knakts autobusu tīkls.
Fariss Spovins
Burvestību ministrs no 1865. līdz 1903. gadam
Visilgāk amatā bijušais ministrs; no amata bija spiests atkāpties, pēc tam, kad uz karalienes Viktorijas bērēm ieradās nepiemērotā izskatā. Taču viņa, trīsdesmit astoņus gadus izlgušajā amatā atrašanās laikā tika pieņemta virkne burvju sabiedrībai nozīmīgi lēmumi. Viens no tiem bija Dekrēts par nepilngadīgo burvju buršanas liegumu, kas neļauj nepilngadīgiem burvjiem lietot maģiju ārpus skolas. Reiz piedzīvojis atentāta mēģinājumu, kad aizvainots kentaurs bija vēlējies viņu nogalināt, tāpēc, ka viens no Spovina iecienītajiem joku veidiem bija: kentaurs, spoks un rūķis krogā...
Venusa Krickerlija
Burvestību ministre no 1903. līdz 1912. gadam
Bijusī aurore pazīstama kā patīkama un tautā iecienīta ministre. Gāja bojā nelaimes gadījumā ar mandrāgām.
Ārčers Evermonds
Burvestību ministrs no 1912. līdz 1923. gadam
Izdeva ārkārtas rīkojumu, kas aizliedza burvjiem iesaistīties Pirmā Pasaules kara notikumos, lai nepieļautu Slepenības statūtu pārkāpumus, taču neskatoties uz rīkojumu, vienalga diezgan daudzi burvji iesaistījās kara notikumos.
Lorkans Maklairds
Burvestību ministrs no 1923. līdz 1925. gadam
Īpaši savdabīgs ministrs, kura ekscentrisms (mēģināšana komunicēt tikai ar vienzilbes vārdiem vai ar zižā burtām dūmu zīmēm) noveda pie tā, ka viņš tika atstādināts no amata nekompetences dēļ.
Hektors Favlijs
Burvestību ministrs no 1925. līdz 1939. gadam
Favllijs bija aizrautīgs raksturā, taču nepietiekami novērtēja kopējā noskaņojuma draudus sabiedrībā, dažādas ekstrēmas izpausmes, kas bija iemesls viņa nomaiņai pret rīcībspējīgāku ministru.
Leonards Spensers-Mūns
Burvestību ministrs no 1939. līdz 1948. gadam
Pirms tam bijis Maģisko negadījumu un katastrofu departamenta vadītājs, Spensers-Mūns nāca amatā rīkoties gatavs, lai mazinātu agresīvās idioloģijas piekritēju ietekmi sabiedrībā, un apkaroja to aktivitātes. Otrais Pasaules karš, kas kalpoja par fonu burvju karam, bija sarežģīts periods, bet Spensers-Mūns, uzturot labu sadarbību ar vientiešu premjerministru Vinstonu Čērčilu, palīdzēja kara periodu vairāk vai mazāk veiksmīgi aizvadīt.
Vilhelmīna Tafta
Burvestību ministre no 1948. līdz 1959. gadam
Vadīja burvju sabiedrību pēckara periodā un rūpējās par burvju labklajību. Nomira savā kabinetā, saindējoties ar alihostiju (hiēnkoku) pret kuru izrādījās alerģiska.
Ignācijs Tafts
Burvestību ministrs no 1959. līdz 1962. gadam
Iepriekšējās ministres dēls, kuru iecēla amatā pateicoties mātes popularitātei amatā. Taču tika atstādināts no ministra amata, jo vēlējās iedibināt kontroversālu atprātotāju pavairošanas programmu.
Nobijs Līčs
Burvestību ministrs no 1962. līdz 1968. gadam
Pirmais ministrs, kurš dzimis vientiešu ģimenē. Bija nonācis skandāla epicentrā par Anglijas izlases uzvaru 1966. gada kalambola Pasaules kausā, lai arī savu iesaisti uzvaras izkārtošanā noliedza. No amata atkāpās mistiskas slimības dēļ. Tiek uzskatīts, ka to izraisīja tumšie burvji, kuri vēlējās ministra amatā iecelt kādu sev pietuvinātu personu.
Eigēnija Dženkinsa
Burvestību ministre no 1968. līdz 1975. gadam
Pilnībā apspieda tīrasiņu dumpi, kas aizsākās kā pretestība sešdesmito gadu niekkalbju tiesību aizstāvjiem.
Harolds Minčums
Burvestību ministrs no 1975. līdz 1980. gadam
Pastiprināja Azkabanas aizsardzību, palielinot atprātotāju skaitu tajā.
Milisenta Bagnolda
Burvestību ministre no 1980. līdz 1991. gadam
Reformēja dažādus ministrijas departamentus, ieskaitot izglītības departamentu, vēloties tos padarīt efektīvākus.
Ārčibalds Miltons
Burvestību ministrs no 1991. līdz 2010. gadam
Veidoja diezgan plašu straptautisko sadarbību Eiropā un citviet pasaulē; nomira 2010. gada rudenī ārvalstu vizītes laikā, savā viesnīcas numuriņā dabisku iemeslu dēļ.
Linkolns Donalds Ross
Burvestību ministrs no 2010. gada 2. decembra
Veicina burvju ekonomisko izaugsmi, veicina sadarbību ar ārvalstīm, uztur starptautiskos kontaktus. Pārvēlēts 2015. gada beigās uz vēl vienu piecu gadu termiņu.