Svētā Mango dziednīca ir lielākā dziedniecības iestāde Lielbritānijā un ir multifunkcionāla iestāde ar ļoti garu vēsturi. Svētā Mango Maģisko slimību un ievainojumu dziednīca jeb Sv. Mango dziednīca, kā to īsāk mēdza dēvēt tautā, bija lielākā burvju dziednīca Apvienotajā Karalistē. Dibināta 17. gadsimta sākumā tā bija vairākkārtīgi nomainījusi ēkas un pēdējos aptuveni deviņdesmit gadus atradās tajā vietā, kurā šobrīd.
Atrašanās vieta:
Atrodas Londonā, Džerminstrītā 81 (tuvākā metro stacija: Pikadīlija cirks).
Izskats:
No ārpuses ēka vientiešu acīm bija ne visai interesanta — ‘Art Deco’ stila ēka izskatījās pēc rekonstrukcijā mūžīgi iestrēguša tirdzniecības centra.
Nokļūšana Sv. Mango:
Piekļūšanas iespējas bija vairākas. Varēja ienākt pa parādes durvīm, pārmijot kādu vārdu ar sastingušu manekenu (jāaprunājas ar neglīta paskata manekeni, tai pasakot “Vaktniec, es esmu atnācis pie ________ (minot konkrētu personas vārdu)” un tad, kad manekene ir pamājusi ar galvu var doties iekšā tieši cauri loga stiklam, lai nonāktu uzņemšanas nodaļā).
Biežāk burvji izmantoja kamīnus, lai nokļūtu Sv. Mango, ko arī dziednieki atzina par drošāko no ātrajiem burvju pārvietošanās veidiem (teleportāciju neiesaka smagu traumu gadījumā, kā arī grūtnieces nedrīkst teleportēties, un tas pats attiecas arī uz ejslēgu izmantošanu.
Kamīni, kuri bija pieslēgti Lidu tīklam, atradās speciālā zālē, no kuras uzreiz bija piejama gan uzņemšanas nodaļa, gan citas vietas slimnīcā. Reģistratūrā strādāja diezgans pulciņš burvju, kas centās nodrošināt ātru palīdzību dažādu problēmu gadījumā. Bieži, dažādu traumu gadījumā, pietika tikai ar traumpunktu un konsultatīvo centru, smagākos gadījumos vajadzēja hospitalizāciju. Uzņemšana un neatliekamās palīdzības medburvji strādāja visu diennakti.
Bija burvji, kuri izmantoja iespēju ieteleportēties ēkas slēgtajā iekšpagalmā, kur bija speciāli apzīmētas teleportācijas sekcijas/laukumi (tas darīts, lai novērstu teleportācijas negadījumus.)
Simbolika:
Dziednīcas logotipā ir attēloti sakrustoti zizlis ar kaulu.
Nodaļu izkārtojums:
Pati dziednīca bija organizēta vairākos stāvos, nodaļas dalot pēc saslimšanu, traumu utt. veidiem. Kādam bija šķitusi brīnišķīga doma grīdas gaiteņos izklāt ar melnbaltām flīzēm, kas veidoja tādu kā šaha galdiņa rakstu. Pa šiem gaiteņiem steidzās māsas laima zaļos virssvārčos, bet dziednieki un dziednieku palīgi valkāja virsvalkus baltā krāsa, tiem bija tikai laima zaļa maliņa gar apkakle atlokiem. Darbinieku formas rotāja Sv. Mango dziednīcas logotips, kas bija veidots no pārkrustota zižļa un kaula, tā apzīmējot maģisko dziedniecību.
Pagrabstāvs — MORGS / Palīgtelpas
Pirmais stāvs — UZŅEMŠANAS NODAĻA / NELAIMES GADĪJUMI AR MATERIĀLIEM OBJEKTIEM (1. nodaļa)
(katlu eksplozijas, zižļu priekšlaicīga aizdedze, slotu avārijas u.c.)
Otrais stāvs — NO RADĪJUMIEM GŪTI IEVAINOJUMI (2. nodaļa) / SAINDĒŠANĀS AR MIKSTŪRĀM UN AUGIEM (3. nodaļa)
(kodieni, dzēlieni, apdegumi, iedūrušies dzeloņi u.c. un izsitumi, atvemšana, nekontrolējama ķiķināšana u.c.)
Trešais stāvs — MAĢISKIE VĪRUSI (4. nodaļa)
(infekciju slimības, piem., pūķbakas, izzušanas slimība, skrofunguls u.c.)
Ceturtais stāvs — CITAS SASLIMŠANAS (5. nodaļa) / DZEMDĪBU NODAĻA (6. nodaļa)
Piektais stāvs — BURŠANAS TRAUMAS (7. nodaļa)
(nenoņemami lāsti, pieburtas nelaimes, nepareizi lietotas burvestības u.c.)
Sestais stāvs — TĒJNĪCA APMEKLĒTĀJIEM / DZIEDNĪCAS VEIKALS
(tēja, kafija, našķi, gardas pusdienas, noderīgas lietas u.c.)
Interesantas detaļas:
Dziednīca, kas savu vietu bija radusi pašā Londonas sirdī, pastāvēja kā centrālā vieta, kur burvjiem meklēt palīdzību. Sākot no dzimšanas un beidzot ar nāvi. Ja virszemes stāvi bija atvēlēti dzīvajiem un veselības atgūšanai, tad pazemē, līdztekus dažādām palīgtelpām, kas bija nepieciešamas, lai nodrošinātu slimnīcas darbību, atradās arī morgs. Lai atvieglotu loģistiku, tad arī tiesu ekspertīžu centra morgs bija turpat.
Daudzi nemaz nezināja, ka Burvestību Ministrija, kura pletās pazemē tuvāk Temzai, aptuveni sešu simtu metrus uz austrumiem no Sv. Mango dziednīcas, bija savienota ar šo hospitāli. Horizontālais pazemes lifts savienoja dziļākos Burvestību Ministrijas 1. līmeņa nostūrus, kuros atradās kriminālistikas centra telpas, kur burvji centās noskaidrot tumšākos noslēpumus. Savienojums starp Sv. Mango un Ministriju nebija publisks un tā izmantošana bija stingri reglamentēta un lietotāji tika pakļauti drošības kontrolei gan izkļūstot no Ministrijas, gan iekļūstot tajā. Lifts, lai piedod to lēnīgākie un apdomīgākie vientiešu radinieki, bija viens ellīgi velnišķīgs izgudrojums, jo tas joņoja brīžiem sasniedzot arī Londonas metro cienīgus ātrumus, tad strauji piebremzējot un paceļot braucējus augšup, tie no ministrijas braucot attapās otrā galā, jau Svētajā Mango. Pusotra minūte, bet labos magnētiskajos apstākļos un mēnesfāzēs pat tikai minūti ilgais brauciens ar liftu aiztaupīja niršanu cauri tūristu plūdiem, kas vai gāza apkārt Sentdžeimsa parka rajonu un citu tuvējo apkārtni — visas tās vietas, kurām būtu jādodas garām, ja pārvietotos pa virszemi.
Piebildes: Nodaļas ir mainītas no oriģināla, bet joprojām ir palikušas kā atvērtas opcijas, tāpēc, ka joprojām trūkst adekvātu vietu, kur burvim ārstēt, piemēram, vēzi vai kaut ko tamlīdzīgu.
Pateicība V. Einsvertam par vietu definēšanu Londonā un aprakstošo daļu.
Ja ir kādi ieteikumi, tos droši adresējiet uz Administratora Kristiana Pūču Pasta kastīti.
